Purvi
Kopsavilkums
- Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas
- Kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas
- Atradnēs uzkrājušies 1,7 miljardi t kūdras
- Gadā uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni t kūdras (pieņemot, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2mm gadā)
- 10 gadu griezumā vidēji gadā tiek iegūts 1,17 miljoni t kūdras (kūdras pieaugums ik gadu: 0,65 miljoni tonnas)
Izklāsts
Viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām ir
purvi. Latvijā par purvu sauc purvainu vietu, ja tajā kūdras
slānis nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 cm biezs. Aizsargjoslu
likumā purvs ir definēts kā ekosistēma uz kūdras augsnes, kurās
koku augums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par 5
m. Purviem Latvijā nedraudz iznīcība. Latvijas reljefs (viegli
viļņots, ar daudzām ieplakām) un klimatiskie apstākļi (nokrišņu
daudzums lielāks par iztvaikošanu) ir ļoti labvēlīgi, lai turpinātu
attīstīties esošie purvi, atjaunotos izstrādātie un veidotos jauni
purvi.
Kūdras veidošanās galvenokārt norisinās purvos. Purvs ir pārmērīgi
slapja vieta kur augsnes cilmiezi sedz kūdras kārta, kuras biezums
nenosusinātā stāvoklī ir lielāks par 30 cm. Purvi galvenokārt
veidojas aizaugot ūdenstilpēm (ezeriem, vecupēm, dīķiem u.c.) vai
pārpurvojoties sauszemei. Izšķir trīs galvenos purvu tipus: zemais
(zāļu), augstais (sūnu), kā arī pārejas tipa. Kūdras iedalījums ir
attiecīgi balstīts uz kūdras veidošanās apstākļiem.
Saskaņā ar Kūdras Fonda (1980.gads!) datiem kūdras atradnes ir 9,9%
no Latvijas teritorijas. Latvijā ir apzinātas aptuveni 9600
kūdras atradnes. Pēc purvu (kūdras atradņu) digitalizācijas jau
minēti 970 000 ha, kas ir 15 % no Latvijas teritorijas (Latvijas
Universitātes un VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs” īstenotais ERAF projekts „Inovācija kūdras izpētē un jaunu
to saturošu produktu izveidē” (Nr.
2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/037)).
Lielākie pēc platības ir augstā tipa purvi, kas atrodas
Austrumlatvijas zemienē, Piejūras zemienē, Viduslatvijas zemienē un
Ziemeļvidzemes zemienē. No kopējās platības 49,3% aizņem zemā
tipa purvi, 41,7% - augstā tipa, bet 9% - pārejas.
Dažādos aprēķinos un aplēsēs, galvenokārt, izmanto Kūdras fonda
informāciju, ka Latvijā 10 % teritorijas aizņem purvi. Kūdras
resursi nav precīzi noteikti, tie varētu būt 11,3 miljardi m3, jeb
1,7 miljardi t.
Derīgo izrakteņu, t.sk. kūdras, atradņu karte
pieejama
LVĢMC tīmekļa vietnē (jāizvēlas derīgā izrakteņa
veids kūdra) . Latvijā dabīgajos
purvos uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni t kūdras (pieņemot, ka
vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā). Pēdējos gados veiktie LU
Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku pētījumi
liecina, ka kūdras slāņa pieaugums gadā ir lielāks, sasniedzot pat
3-4 mm, vidēji - 2 mm.
Kūdras ieguve notiek 4 % no purvu kopējās platības. Neskartā
stāvoklī atrodas 69,7% purvu platību, 23,4% ir nosusinātas, 1,8%
kūdras krājumi jau ir izmantoti, bet 1,2% ierīkotas ūdenskrātuves (
LVĢMC informācija).
Lai purva apsaimniekošana būtu maksimāli efektīva, ir lietderīgi
ieguvi atradnē pabeigt pilnībā, iegūstot visus kūdras slāņus - gan
mazsadalījušos augstā tipa kūdru ("gaišā kūdra"), gan labi
sadalījušos zemā purva tipa kūdru (“tumšā kūdra”). Jo ātrāk
ieguves vietā kūdras ieguve tiks pabeigta un ieguves vieta
rekultivēta, jo īsāks būs ar ieguvi saistīto SEG emisiju
laiks. Pilnībā izstrādātas kūdras purva teritorijas tiek
rekultivētas. Pareizi rekultivējot kūdras ieguves vietas, iespējams
būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.
Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē pieejams apraksts un ģeotelpiskā informācija par projekta LIFE REstore analizētajiem un apsekotajiem purviem.
