Kas kuram ir vērtība?

21 / 07 / 2016

Dabas vērtības savā pašvaldībā ierīkotajos liegumos cenšas aizsargāt paši iedzīvotāji. Tur saduras sargātāju viedoklis ar ekonomiskajām interesēm. Citur pašā dabā notiekošais savstarpēji traucē citiem procesiem. Dabas vērtību sargātāji meklē iespējas liegumu sabalansēt tā, lai ezers nepārvērstos purvā un lai tajā vēl aizvien vēl būtu vietas arī putniem un zivīm. Un lai tas turpinātu kalpot arī cilvēkiem gan kā bioloģiskās daudzveidības apliecinājums, gan sniegtu zināmu saimniecisku izmantojumu. Šoreiz piedāvājam divus vēstījumus par dabas vērtību saglabāšanu aizsargājamās dabas teritorijās.
"Ceru, ka šie plāni ir beigušies," Rucavas Novada domes deputāte Līga Stendze saka par trīs savu pašvaldības darba kolēģu ieceri sākt kūdras ieguvi Dunikas purvā. Šis purvs – viens no trijiem novadā – ir aizsargājama dabas teritorija. Gada sākumā pašvaldībā tika spriests par iespējamo Dunikas purva izstrādi kūdras ieguvei. Pašvaldība norāda, ka tā nav pirmā reize, un diez vai būs pēdējā, kad kāds uzņēmējs par šādu iespēju interesējas.
Kūdru jau iegūst gan Nidas purvā, kas ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā, dabas parkā "Pape", gan Ķirbas purvā, kam arī ir dabas lieguma statuss. Ideju par Dunikas purvu izskatīt pašvaldības komitejā esot virzījusi toreizējā novada domes vadītāja Irēna Šusta, deputāts Guntis Rolis un pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Jānis Ratkevičs.
Rucavas Novada domē šovasar mainījās vadība, deputāti balsoja par I. Šustas atstādināšanu no amata. Viens no L. Stendzes minētajiem iemesliem, kāpēc vadība bija jāmaina, ir saistīts tieši ar Dunikas purvu. Viņa toreiz pauda, ka purvs jāsaglabā, nevis jāizstrādā, kā to gribējusi nu jau bijusī domes priekšsēdētāja. Divi purvi jau izstrādāti, viens jāatstāj cilvēkiem un dabai, vēl jo vairāk tāpēc, ka tur ir dabas liegums – viņa norādīja.
Gada sākumā Rucavas Novada domes Tautsaimniecības, tūrisma un attīstības komitejas sēdē J. Ratkevičs stāstījis, ka, lai novadā ietilpstošajā Dunikas pagastā saglabātu esošo iedzīvotāju skaitu – septiņus līdz astoņus simtus –, ir nepieciešams radīt aptuveni simt jaunu darba vietu lauksaimniecībā vai rūpniecībā. Tā kā pagastā nav brīva kvalificēta darbaspēka un ir slikta infrastruktūra, iespēja piesaistīt investoru ir maza, tas varētu izdoties ar dabas resursiem – J. Ratkeviča teiktais lasāms komitejas sēdes protokolā. Tātad – Dunikas purvs un tajā esošā kūdra. Lai šādu saimniecisko darbību tur varētu atļaut, nepieciešams mainīt Ministru kabineta noteikumus, un izpilddirektors piedāvā lūgt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šīs izmaiņas virzīt. Sēdē nolemts par šo jautājumu veikt iedzīvotāju aptauju.
"Katram ir atšķirīgs redzējums par attīstību," tagad "Kurzemes Vārdam" saka L. Stendze. Viņa ir pārliecināta, ka kūdras ieguve šajā purvā tiešā veidā darba vietas nemaz neradītu. Pašvaldības pārstāve atceras, ka novada toreizējā tūrisma speciāliste teikusi: ja purvu ļaus izstrādāt, viņa piesiesies pie populārā tūrisma objekta "Dunikas purva laipas".
Tādu kūdras ieguves plānu nemaz neesot bijis – "Kurzemes Vārdam" tagad stāsta J. Ratkevičs. Bijuši vien interesenti, kas vaicājuši, vai to varētu darīt. Viņš paskaidrojis, ka teorētiski varētu, ja attiecīgajai daļai būtu noņemts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Bet tad par šo jautājumu esot pavaicāts "vienā iedzīvotāju sapulcē", kur "attieksme bija noraidoša".
Laikā, kamēr J. Ratkevičs ir izpilddirektors, šis esot pirmais gadījums, kad kāds interesējas par Dunikas purva izstrādes iespējām, bet pirms tam tādi esot bijuši. "Pieļauju, ka šī nebija pēdējā reize."
Dunikas purvs pieder valstij.
Nidas purvā noteiktā teritorijā kūdru iegūst SIA "Compaqpeat", Ķirbas purvā – SIA "Ziegler Rucava".
"Tas ir jāizvērtē visu laiku – lai būtu līdzsvars starp ražotāju un dabas aizsardzības interesēm," saka Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas izpilddirektore Ingrīda Krīgere, atbildot uz jautājumu, vai ražotājiem bieži nākas saskarties ar situācijām, kurās veidojas domstarpības starp abām šīm pusēm. "Bet jebkurā situācijā vispirms ir ietekmes uz vidi novērtējums – tas principā visu izsaka."
I. Krīgere arī norāda, ka Latvijā vēl aizvien nav kopīgas stratēģijas par kūdras ieguvi, dokuments ir tikai izstrādes sākumā. "Visi esam ieinteresēti, lai tāda stratēģija būtu, lai būtu skaidri zināmi spēles noteikumi un būtu valstiska nostāja attiecībā uz šo būtisko resursu." Arī kūdras ražotāji visādi nākot pretī, lai stratēģiju izstrādātu. Tās izstrāde esot iekļauta arī valdības darba vadlīnijās kā noteikti izdarāms darbs.
Bet uz priekšu tas virzoties tikai pamazām. Patlaban paralēli tam notiek projekti, kas palīdz izprast situāciju. Viens ir apzināt jau izstrādātās un degradētās purvu platības, jo patlaban neesot skaidrs, cik tādu vispār kopumā ir. Otrs – izpētīt, kādas šo platību rekultivācijas metodes būtu labākās.
"Kūdras ieguve pārsvarā notiek Latvijas reģionos, un no tā ir atkarīga arī reģionu un to iedzīvotāju labklājība, vietējo etnosu labklājība," asociācijas izpilddirektore norāda uz ekonomisko aspektu.
Teritorijas lielāko daļu aizņem Dunikas tīrelis. Teritorijā sastopami vairāki Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi, tostarp neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas, staignāju meži, ozolu meži un purvaini meži.
Avots:
Liepājas ezera nākotne vairāk vai mazāk interesē katru tā krastos dzīvojošo, tajā zivis ķerošos un putnus vērojošos. Šī dabas lieguma teritorija pārvēršas ar katru gadu – tā aizaug. Notikušas neskaitāmas sarunas par iespējām šo procesu vismaz bremzēt, ja ne apturēt, turklāt darīt to tā, lai nedarītu pāri dabai un cilvēkiem neatņemtu brīnišķīgu atpūtas vietu. Iespējams, mazu solīti uz priekšu spērusi Dabas aizsardzības pārvalde.
Liepājas ezers jau gadiem strauji aizaug, tā dziļums samazinās. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti skaidro, ka, šiem procesiem turpinoties, tiks pazaudētas daudzu reto un aizsargājamo augu, dzīvnieku un zivju dzīvotnes. Eitrofikācijas rezultātā ne tikai pasliktinās ūdens kvalitāte, bet ezers arī zaudē ekoloģiskās funkcijas, piemēram, nespēj pašattīrīties.
Ja plānotais tiks izdarīts, Liepājas ezers dziļāks nekļūs, bet tajā ietekošo upju pietece būs mazliet labāka – saka valsts SIA "Meliorprojekts" valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš. Maijā noslēdzās iepirkums par tehnisko risinājumu izstrādi biotopu atjaunošanas pasākumu sākšanai dabas liegumā "Liepājas ezers". Uzņēmums "Meliorprojekts", apņemoties izdarīt darbu par 7,9 tūkstošiem eiro, ieguvis iespēju šos risinājumus izstrādāt.
Projektu, kas paredz izstrādāt tehniskos risinājumus, īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. Tādus domāts veidot vēl divām aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā – Rāznā un randu pļavās Vidzemē.
J. Kalniņš skaidro, ka ir nepieciešams atjaunot ezerā ietekošo trīs upju – Bārtas, Otaņķes un Ālandes – gultnes. Tas ļautu uzlabot ūdens apmaiņas režīmu starp ezeru un upēm. Līdz jūnija vidum "Meliorprojekta" speciālisti bija noskaidrojuši aizauguma apjomus, vēl jāsavāc visi pārējie nepieciešamie dati un līdz oktobrim jāizstrādā projekts, pēc kura jau varēs sākt darbus.
"Taču tas nebūs tik vienkārši," J. Kalniņš uzsver, ka darbs ir tikai sācies. Vēl nav zināms, kas pēc šī projekta veiks pašos tīrīšanas darbus un kad šie darbi sāksies. Turklāt tie jāpaveic tā, lai nekaitētu lieguma ekosistēmām.
Situācija Liepājas ezerā ir zināma, bet vispirms ir jānoskaidro, vai risinājumi ir pamatoti, tad, balstoties uz šo informāciju, var strādāt tālāk – informē Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inese Pabērza. Ne par kādiem termiņiem, kad varētu sākt praktiskos darbus, pagaidām vēl runas neesot. Pēc informācijas ieguves un risinājumu izstrādes tiks meklēti finansējuma avoti to veikšanai.
/ Dabas liegums "Liepājas ezers" izveidots, lai saglabātu vismaz 14 aizsargājamos biotopus, vismaz 80 aizsargājamas putnu, astoņas zivju, deviņas zīdītāju, septiņas bezmugurkaulnieku un 33 augu sugas.
/ Ezera atklātajā zonā lielās platībās sastopami biotopi ar jūras naju un hāru veģetāciju, austrumu krastā ir vērtīgi pļavu biotopi, no kuriem lielākā nozīme ir molīniju pļavām un jūrmalas pļavu fragmentiem ar iesāļiem jūrmalas biotopiem raksturīgām augu sugām.
Liepājas ezera dabas aizsardzības plāns.
/ Ūdens eitrofikācija rodas, kad ūdenstilpē biogēno elementu satura dēļ ievērojami palielinās bioloģisko procesu intensivitāte. Tā ir dabīga stadija ūdenstilpes attīstības procesā, kas beidzas ar ūdens objekta pilnīgu aizaugšanu.
/ Problēma rodas, kad cilvēka darbības ietekmē eitrofikācijas nevēlamais process ievērojami paātrinās un veicina ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Eitrofiem ūdeņiem raksturīgs duļķainums un skābekļa trūkums.
/ Ūdenī esošais skābeklis tiek patērēts organisko vielu noārdīšanās procesos, kuru saturs eitroficētā ūdenī ir ļoti liels. Vienlaikus vērojams dzīvo organismu kopējās masas pieaugums ūdenī, uz ūdens virsmas un ūdenstilpes grunts, kas diemžēl virzīts uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un dzīvo būtņu formu vienkāršošanos.
žurnāls "Vides Vēstis".
Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs, ornitologs: runājot par purvu un darba vietām, jāsaka, ka tās salīdzinoši ir īstermiņa ieguvums. Darba vietas tiks radītas uz noteiktu periodu, bet purvi ir veidojušies daudzu tūkstošu gadu laikā. Ir jāsaprot, ka pēc tam, kad purva izstrāde būs pabeigta, purva ainava, mūsu paaudzes kontekstā skatoties, būs zudusi neatgriezeniski. Purva atjaunošanās prasa ļoti, ļoti ilgu laiku.
Protams, var veikt zināmus izstrādātās teritorijas atveseļošanas pasākumus, un Latvijā šajā ziņā ir diezgan liela pieredze. Ķemeros, kur es pats darbojos, esam appludinājuši izstrādātus purvus, un tur atveseļošanās pazīmes jau var redzēt.
Ja jāizvēlas starp pamestiem kūdras laukiem, kuros joprojām funkcionē meliorācijas sistēmas, un tādām teritorijām, kur šīs sistēmas noslēgtas, ūdens līmenis paaugstinās un kūdras lauki samitrinās, otrs variants no dabas aizsardzības viedokļa, bez šaubām, ir labāks. Šādās teritorijās var veidoties dabas vērtības. Bet ir jāsaprot, ka arī šādas atveseļotas vietas nebūs augstais purvs kā dabiska ekosistēma vēl ļoti, ļoti ilgi, jo ir notikusi fundamentāla iejaukšanās.
Līdz ar to lēmums par to, vai izstrādi uzsākt vai ne, ir jāpieņem ārkārtīgi pārdomāti. Turklāt Latvijā joprojām ir daudzas ļoti vērtīgas purvu teritorijas, kas nav pienācīgi aizsargātas. Tajās kūdras ieguve pilnīgi noteikti nav pieļaujama, pat neskatoties uz to, ka tās formāli nav aizsargātas.
Par dabas aizsardzību kopumā. Latvijā ir ļoti labas iestrādnes dabas aizsardzības sistēmā, gan "Natura 2000" vietu tīkls, gan plašs mikroliegumu tīkls. Bet mēs pilnīgi nešaubīgi varam pateikt, ka ar to šobrīd nepietiek. Faktiski lielākā daļa Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamu biotopu Latvijā jūtas ļoti slikti. Ja runājam par mežiem, par zālāju biotopiem, – situācija ir katastrofāla, to citādi nosaukt nevar. Dabiskos zālājus, dabiskās pļavas varam uzskatīt par apdraudētākajiem biotopiem Latvijā.
Skaidrojums nav tālu jāmeklē, katram pašam pietiek izbraukt pa Latvijas laukiem un paskatīties, kas tur notiek. Šobrīd varam vērot ļoti izteiktu ainavas polarizāciju. Viens variants – kādreizējās pļavām klātās platības tiek vai nu pārvērstas industriālās ražojošās teritorijās, aramzemē. Otrs variants ir, ka šādas platības tiek apmežotas. Teritorijas, kas tiek uzturētas kā dabiskās pļavas, šobrīd Latvijā ir saglabājušās ļoti mazās platībās. Situācija nemaz nav spīdoša.
– māmiņa: ir jāsargā pilnīgi viss: ūdens, gaiss, zeme, dzīvnieki, putni utt. Mēs taču esam dabas sastāvdaļa, dzīvojam vienā pasaulē. Jāatzīst, ka pazīstu maz cilvēku, kuri šķiro atkritumus. Tas nemaz nebūtu grūti, ja vien cilvēkiem tiktu dota šāda iespēja.
– pensionārs: manuprāt, daba patiesībā ir mūsu veselība. Liela daļa cilvēku nesaudzē, nerūpējas par vidi un dabas vērtībām. Atkritumu izbēršana, atstāšana, kur pagadās, ir ļoti populāra, jo cilvēki domā tikai par savām ērtībām, ne dabas interesēm. Ja ir dabas liegumi, tie ierobežo nevēlamas aktivitātes.
– atvaļinājumā: liegumi un rezervāti ir ļoti labi, bet daba ir jāsargā kopumā, jo mēs to esam diezgan nolietojuši. Iespēju robežās noteikti būtu jāsavāc un jāšķiro atkritumi. Varbūt vajadzētu sākt ar to, ka nepirkt ļoti daudz patiesībā nevajadzīgu lietu? Žēl, ka pie manas mājas nav atkritumu šķirošanas konteineru.
– liepājniece: ja nesargāsim dabu, tad taču viss pamazām iznīks! Manuprāt, daļa cilvēku tomēr kļūst apzinīgāki un domā, ko dara, bet nespēju saprast tos, kuri gružus atstāj, kur pagadās. Dzīvoju privātmājā, un man ir vairāki maisi, kuros lieku, šķiroju dažādus atkritumus. Man tas šķiet pats par sevi saprotams.
– mācās: jā, protams, jāsargā, jo dabai cilvēka dzīvē ir ļoti liela nozīme. Skābeklis, tīrs ūdens – bez tā mēs vienkārši nevarētu dzīvot! Manuprāt, Latvijā dabas aizsardzībai pievērš nopietnu uzmanību, un šī, salīdzinot ar citām zemēm, ir diezgan tīra vieta.
PROJEKTA NR. 1-08/95/2016
"Kurzemes Vārds"