30 klimatam draudzīgi soļi

21 / 07 / 2016

Tikko piedzīvotais karstuma vilnis dažādos Latvijas reģionos uzstādīja vēlnebijušus rekordus. Arvien biežāk savā ikdienā novērojam arī citas Latvijasklimatam neraksturīgas un ekstremālas dabas parādības - ilgstošs sausums, lietusgāzes,plūdi un vētras.
Taču diez vai būs kāds, kas, braucot pa applūdušām Rīgas ielām,vainos sevi. Diez vai vētras laikā nokritis koks, kurš zem sevis saplacinājismašīnu, liek cilvēkiem aizdomāties, ka viņi paši pie tā ir vainīgi, un ne jautāpēc, ka neveiksmīgi novietojuši mašīnu, bet gan tāpēc, ka ir atbildīgi par siltumnīcefektagāzu emisijām, kas izraisījušas klimata pārmaiņas.
Klimata pārmaiņas
Nenoliedzami pakāpeniskās industrializācijas dēļ klimata pārmaiņas uz mūsuplanētas ir likumsakarīgas un, iespējams, neizbēgamas, taču nedrīkst aizmirstun ignorēt faktu, ka šīs pārmaiņas ietekmēs mūsu labklājību – ekonomisko attīstību,pārtikas nodrošinājumu, veselību u.tml. Nenoliedzami, klimats ir mainījiesvienmēr un to ir veicinājuši dabiski faktori, piemēram, vulkānu aktivitāte,klimatiskās sistēmas novirzes vai nelielas izmaiņas Zemes trajektorijā ap Sauli.Lai arī cilvēks pret šo lielo dabas varenību izskatās mazs un bezspēcīgs, pēdējie150 gadi ir parādījuši ka spējam Zemei nodarīt lielu kaitējumu un izjauktplanētas dabīgo līdzsvaru arī pašu rokām.
Siltumnīcas efekts
Katru dienu Saule silda Zemi un tā daļu no šī uzņemtā siltum atstaro. Tačunoteiktas gāzes atmosfērā pilda siltumnīcas stikla funkciju – tās ļauj saulessiltumam nonākt Zemes atmosfērā, bet kavē tā aizplūšanu. Ik dienu cilvēks veicneskaitāmas darbības, kas būtiski ietekmē klimatu, piemēram, fosilā kurināmā sadedzināšana,mežu izciršana vai lopkopība. Piemēram, 1 kg liellopu gaļas pēc savas ietekmesuz klimatu līdzinās 250 km garam autobraucienam. Mājlopi vieni paši rada 18%visu pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas to barības traktā unmēslu apsaimniekošanā. Viena govs vidēji dienā izdala 60-200 litrus metāna.Sareizinot ar 1,3 miljardiem pasaulē esošo govju, ik dienu gaisā nonāk aptuveni100 miljoni tonnu metāna, kas ir viena no aktīvākajām siltumnīcefektuveicinošajām gāzēm.
Tāpat arī 14 % siltumnīcas efekta gāzu izmešu rada tas, kā mēs audzējam,apstrādājam, izplatām un patērējam pārtiku un ir skaidrs, ka ik katrs var seviattiecināt kādai no nosauktajām kategorijām. Vēl 18 % izmešu rodas mežuizciršanas dēļ – lielā mērā tāpēc, lai atbrīvotu zemi lauksaimnieciskairažošanai. Šobrīd Latvijā mēs ik gadu patērējam aptuveni 12 miljonus kubikmetrukoksnes. Taču vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu Latvijā rada transportun enerģētika: apkure, elektrība, siltais ūdens.
Iespaidīgu klimata pēdu pēc sevis atstāj arī gaisa transports, tas tiekpozicionēts kā viens no visstraujāk augošajiem CO2 gāzu ģenerētājiematmosfērā. Šādus secinājumus sniedz avio industrijas attīstības statistika, kasrāda, ka gaisa satiksmes pieaugums kopš 1990. gada ir palielinājies par80%. Lidmašīnu radītais CO2izmešu daudzums atmosfērā viena gada laikā ir vienāds ar CO2daudzumu, ko ģenerē viss Āfrikas kontinents kopumā. Šobrīd pasaulē komerciāliizmantojamās aptuveni 16 000 lidmašīnas gada laikā rada vairāk nekā 700 miljonutonnu CO2 izmešu.
30 klimatam draudzīgi soļi
Sabiedriskā vides aizsardzības organizācija “Zaļā brīvība” projektaietvaros ir apkopojusi 30 vienkāršus un klimatam draudzīgus soļus - http://www.zalabriviba.lv/jaunumi/30-klimatam-draudzigi-soli/, kurus ikviens var ieviest savā ikdienā,tādā veidā mazinot siltumnīcefekta gāzu apjomu.
Sociālajos medijos un sabiedrībā kopumā valda ļoti dažādi viedokļi parviena cilvēka ietekmi uz klimatu. Problēma ir tā, ka cilvēks domā, ka viņš irpārāk mazs, lai ko ietekmētu. Ko tad es? Es jau neko! Taču tā nav - katracilvēka ikdienas soļi atstāj pēdas nospiedumu vidē, un tikai katrs pats varizlemt, kādā pasaulē viņš vēlas dzīvot.
Kristīne Kārkliņa, "Zaļā brīvība" pārstāve. LETA