Ieskats kūdras ieguves nozarē Latvijā

21 / 07 / 2016

• Dalīties
• Twitter
• Facebook
• Draugiem
• Pinterest
• Tumblr

Purvi Eiropa un Latvija, kūdras ieguve Latvija

Mūsu valsts ir bagāta ar purviem - tie aizņem aptuveni 10% no Latvijas valsts teritorijas.

Kopējā purvu platība Latvijā ir 645 100 ha; 70% no šīs platības ir dabīgie purvi. Kūdras izstrāde notiek tikai 4% no purvu platības.

Kūdra ir viena no Latvijas nacionālajām dabas bagātībām; pašlaik atradnēs ir uzkrājies pusotrs miljards tonnu kūdras. Latvijā atrodas 0,4% no visas pasaules kūdras krājumiem.

Mēs esam 8. vietā pasaulē pēc kūdras krājuma daudzuma uz vienu iedzīvotāju — aptuveni 750 t uz vienu iedzīvotāju.

Kūdras ieguve, tāpat kā lauksaimniecība, ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem un nokrišņu daudzuma, bet, atšķirībā no lauksaimniecības, kūdras nozare netiek subsidēta. Atkarībā no nokrišņu daudzuma un saulaino dienu skaita sezonā mainās arī kūdras ieguves apjomi pa gadiem.

To labi atspoguļo pārskats par kūdras ieguves apjomu pēdējo 10 gadu laikā.

Purviem Latvijā nedraud iznīcība. Latvijas reljefs (viegli viļņots, ar daudzām ieplakām) un klimatiskie apstākļi (nokrišņu daudzums lielāks par iztvaikošanu) ir ļoti labvēlīgi, lai turpinātu attīstīties esošie purvi, atjaunotos izstrādātie un veidotos jauni purvi.

Kūdra ir "lēni atjaunojams" resurss. Par vidējo kūdras uzkrāšanās ātrumu tiek pieņemts 1 mm/gadā. Jaunākie pētījumi gan pierāda, ka augsto purvu atjaunošanās notiek daudz ātrāk un gadā vidējais pieauguma līmenis ir 3—4 mm.

Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā, un tas ir tikpat, cik pēdējos 10 gados caurmērā ticis iegūts.

Latvijā galvenokārt iegūst kūdru dārzkopības vajadzībām, pavisam nedaudz - aktivētās ogles ražošanai un vēl mazāk - kurināšanai. Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts. Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē: tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, to izmanto apzaļumošanai.

95% no Latvijā iegūtās kūdras eksportē.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014. gadā tika eksportēti 1,3 milj. t kūdras uz 98 valstīm.

Visā Eiropas Savienībā gadā vidēji iegūst 68 milj. m3 kūdras; no šī apjoma 50% izmanto enerģētikā, 42% - substrātiem, 5% - kā augsnes ielabotājus un 3% ir cits pielietojums (sk. 4. att.).

Profesionāli dārzkopībā izmanto aptuveni 19 milj. m3. Šāds daudzums kūdras nodrošina gandrīz 800 000 darbavietas Eiropā (EPAGMA dati).

Latvijā 2015. gadā ieguva 1,2 milj. tonnu jeb aptuveni 6 milj. m3 kūdras, tātad mēs saražojam aptuveni trešo daļu no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras. Latvija ir ļoti nozīmīgs spēlētājs kūdras ieguves jomā Eiropā.

Eiropā profesionālajā dārzkopībā kā substrātu pārsvarā (86%) izmanto kūdru; citi substrāti sastāda tikai 14%.

Latvijā kūdras iegūšanas procesā vidēji ir nodarbināti 2200 darbinieki, sezonas laikā darbinieku skaits pieaug aptuveni līdz 4000. Tas skaidrojams ar lielo roku darba apjomu gabalkūdras ieguvē - kūdras kluči sezonā tiek pārkrauti ar rokām.

Kūdras ieguves uzņēmumi darbojas galvenokārt Latvijas reģionos, līdz ar to sniedzot nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā nodarbinātībā un sociāli ekonomiskajā jomā.

Latvijā 2016. gada februārī kūdras ieguves licenču laukums bija 28 489,74 ha.

Patlaban Latvijā nozarē strādā ap 50 uzņēmumi 75 kūdras purvos.

Latvija ir lielākā substrātu ražotāja Baltijā; mēs radam produktu ar lielāku pievienoto vērtību. Kūdras ieguvēji veic ievērojamus nodokļu maksājumus valstij.

Lielākā daļa kūdras atradņu (virs 90%) pieder valstij, un tikai neliela daļa ir privātas. LKRA biedru vidū 93% platību pieder valstij, no tām 58% - AS "Latvijas valsts meži", un 7% platību ir privātas.

Vēsturisks atskats

Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir pieejamas kopš 17. gadsimta beigām, kad kūdra tika izmantota kurināšanai vietās, kur bija maz mežu un trūka malkas.

Pirmskara Latvijas Republikā kūdra pārsvarā tika izmantota:

• pakaišiem kūtīs;

• dārzkopībā;

• sausajās tualetēs (kūdra uzsūc mitrumu, saista visas gaistošās smakas un gāzes, kavē pūšanu un epidēmiju baktēriju attīstīšanos);

• uzglabāšanai;

• būvniecībā (apšuvumiem, pildījumiem, sienām, izolācijai);

• mēslojumam;

• kurināšanā.

Atjaunotajā Latvijā kūdras izmantošanas apjoms strauji saruka, kas izskaidrojams ar kūdras galveno patērētāju - kolhozu likvidāciju.

No 2003. gada radikāli saruka enerģētiskās kūdras patēriņš un ražošana - tas notika līdz ar TEC-1 rekonstrukciju un kūdras izmantošanas pārtraukšanu.

Kūdra enerģētikā

Jau 17. gadsimta otrajā pusē Kurzemes hercogs Jēkabs deva rīkojumu, ka kopā ar malku ir nepieciešams dedzināt kūdru (A. Šņore, 2013). Tas tika darīts tā paša iemesla dēļ, kāpēc kūdru intensīvi izmanto citās valstīs (Īrijā, Somijā, Zviedrijā), proti, trūka mežu un koksnes resursu.

Laikam ejot, dažas valstis ir palikušas uzticīgas sava vietējā energoresursa - kūdras izmantošanai, piemēram, Somija, gadā izmanto aptuveni 7 milj. tonnu kurināmās kūdras, Īrija - 3 milj. t., Zviedrija -1 milj. t, Igaunija - 0,3 milj. t. Savukārt Latvija vairāku vēsturisko notikumu rezultātā kūdru kā energoresursu neizmanto jau vairāk nekā 10 gadus.

Zviedrijā elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas stacijās no kūdras, iegūst "zaļo sertifikātu", kas ir notificēts Eiropas Komisijā.

Lietuvā un Igaunijā, valsts enerģētikas pamatnostādnēs, kūdra tiek atzīta kā vietējais kurināmais.

Igaunijā ar kūdru kurina 19 siltumstacijas; tās kopā apkurei izmanto aptuveni 320-350 000 t/g, kas ir 3% no visiem primārajiem vietējiem energoresursiem. Lietuvā kūdru kā kurināmo simtprocentīgi izmanto divas siltumstacijas.

Aizvadīto gadu laikā ne reizi vien ticis diskutēts par iespējām palielināt Latvijas enerģētisko neatkarību, tomēr kurināmās kūdras izmantošana ir palikusi vien neizvērstu diskusiju līmenī.

Latvijā, no jau izstrādē esošajām teritorijām, varētu iegūt 700 0001 kurināmās kūdras.

Latvijā kūdras īpatsvars kurināmā bilancē pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados bija pat 27%, bet šobrīd tas ir 0%.

Kūdra Latvijā šobrīd tiek uzskatīta par neatjaunojamo jeb fosilo resursu. Tas arī nosaka kūdras lietošanas veidus un ietekmē tumšās kūdras ieguvi un noieta tirgu.

2000. gadā Īrijā starptautiska zinātnieku grupa kūdru definēja kā "lēni atjaunojamu resursu". Vēlāk veiktajos pētījumos kūdra nav definēta kā fosilais jeb neatjaunojamais resurss. ANO Vides programmas Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos ir mainījusi kūdras klasifikāciju, izdalot to kā atsevišķu kategoriju, kas iekļaujas starp neatjaunojamiem un atjaunojamiem resursiem. Kūdrai šobrīd ir sava klasifikācijas kategorija - "kūdra".

Eiropas Savienības enerģētikas komisārs G. Etingers par kūdras definēšanu un izmantošanu enerģētikā sniedzis skaidrojumu, ka Komisija atzīst dalībvalstu tiesības iekļaut kūdru savas valsts enerģētikas izejvielu sastāvā, tās ir viņu tiesības attiecībā uz brīvu izvēli starp dažādiem enerģijas avotiem. Tā atzīst kūdru kā vietējo kurināmo ar savu nozīmi energoapgādes drošībā un reģionālajā attīstībā.

Latvijā kūdras valstiskam definējumam būtu ļoti liela nozīme valsts enerģētiskās neatkarības, reģionālās attīstības un sociāli ekonomiskajā jomā.

Ja gadā saražotu 700 000 t kurināmās kūdras, varētu iegūt enerģiju līdz 2,1 milj. MWh, kas aizstātu līdzvērtīgu apjomu dabasgāzes 99 855 000 € vērtībā. Mainītos eksporta - importa bilance, kas patlaban Latvijā ir ar milzīgu importa pārsvaru.

Ieguvumi no kūdras izmantošanas enerģētikā būtu šādi:

• enerģētikā: par 12-15 % samazināta kurināmā komponentes cena siltumtarifā;

• reģionālajā attīstībā: ja enerģētisko kūdru iegūtu un izmantotu no šobrīd izstrādē esošajām teritorijām 700 000 t/g, tas radītu vismaz 450 jaunas darba vietas reģionos;

• ekonomikā: ieņēmumi no kūdras ieguves un izmantošanas samazinās energoresursu importu;

• vides aizsardzībā: veicinot kūdras ieguvi iepriekš nosusinātās vietās, ilgtermiņā tiks mazināta negatīvā ietekme uz vidi, platības varēs rekultivēt.

Latvijas Kūdras ražotāju asociācija

Latvijā par kūdras ieguves nozari, tās darbību un attīstību rūpējas Latvijas Kūdras ražotāju asociācija (LKRA). LKRA dibināta 1996. gadā, un tā apvieno 38 dalībniekus, to skaitā 22 biedrus, 5 asociētos biedrus, 11 goda biedrus.

LKRA darbības mērķi ir šādi:

• veicināt Latvijas kūdras ieguves nozares sakārtošanu un sakārtotas biznesa vides radīšanu;

• veicināt kūdras resursu racionālu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu izmantošanu;

• veicināt nozarei nepieciešamo zinātnisko pētījumu veikšanu;

• iespēju robežās pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru un nozares profesionālās, ekonomiskās intereses.

Pašlaik LKRA ir iesaistījusies LIFERestore projektā "Apsaimniekošanas startēģija degradēto purvu teritoriju ekosistēmu atjaunošanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai".

Projekta mērķis ir uz ekonomiskiem, ekoloģiskiem un sociālvēsturiskiem aspektiem balstītas stratēģijas izstrāde un ieviešana Latvijā degradēto kūdras purvu teritoriju apsaimniekošanai un klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanai ilgtermiņā. Projekta darbības periods - no 2015. līdz 2019. gadam.

Projektā piedalās Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava», biedrība «Baltijas Krasti» un Latvijas Kūdras ražotāju asociācija.

LKRA uzskata, ka galvenie jautājumi, ar kuru pētniecību tuvākajā laikā būtu jānodarbojas, ir šādi:

• kūdras izžūšana un mitrināšana;

• kūdras daudzveidīgās īpašības un tās pielietojums augsnes uzlabošanā;

• kūdras gaisa ietilpība atkarībā no dažādām ieguves tehnoloģijām;

• kūdras substrāta fizikālo īpašību stabilitāte;

• kūdra fasētā substrāta vajadzībām;

• kūdras substrāta presēšana un apjoma zudumi;

• temperatūras izmaiņas kūdras bērtnē, to ietekmējošie faktori;

• tumšās kūdras izmantošanas iespējas un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšana.

Šos jautājumus sīkāk pētīt nozare aicina LU un LLU studentus un pasniedzējus.

Ingrīda Krigere, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes locekle