Biedrība: EK paliek pie novecojušiem mērķiem SEG izmešu samazināšanā
21 / 07 / 2016
Eiropas Komisija (EK) piekāpusies dalībvalstu spiedienam un nav
izmantojusi iespēju noteikt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm
tādus siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanas mērķus, kas ļautu
sasniegt Parīzes nolīgumā noteikto - noturēt globālo temperatūras
kāpumu 1,5 grādu robežās, aģentūru LETA informēja biedrības "Zaļā
brīvība" pārstāvji.
EK publiskoja priekšlikumu kopīgo centienu lēmumam un Zemes
izmantošanas, izmaiņu zemes lietojumā un mežsaimniecības sektora
(LULUCF) noteikumiem. Šie dokumenti aptver 60% ES kopējo
siltumnīcefekta gāzu izmešu un nosaka mežu, mitrāju un citu
ekosistēmu lomu klimata pārmaiņu samazināšanā, kā arī nosaka
emisiju apjoma samazināšanas mērķus 2030.gadam katrai ES
dalībvalstij.
Kā skaidroja biedrībā, tiem ir milzīga nozīme, lai sasniegtu
Parīzes nolīgumā izvirzīto, taču pašreizējais dokumentu saturs
neļaus iekļauties nolīgumā paredzētajos 1,5 grādos, par ko samita
laikā iestājās gan ES, gan ES dalībvalstis.
Samazināt emisijas saskaņā ar Parīzes vienošanos varētu, nosakot
iespējami zemāko atskaites punktu 2030.gada emisiju samazināšanas
mērķiem un ieviešot iespēju mainīt dalībvalstu individuālos mērķus
saskaņā ar ES kopīgo apņemšanos, taču pret to iebilst vairākas
dalībvalstis, tostarp Latvija, un biznesa organizācijas, norādīja
biedrībā.
"Latvija kopā ar vairākām citām dalībvalstīm atbalsta, lai oglekļa
piesaiste no mežiem tiktu pieskaitīta nacionālajiem emisiju
samazināšanas centieniem. Tas nozīmē, ka nebūtu jāpieliek pūles,
lai emisijas tiešām samazinātu un uz mežu rēķina tās varētu
palielināt, piemēram, lauksaimniecībā. Šobrīd Latvija var sasniegt
savu nacionālo mērķi, taču laicīgi jāsaprot, ka nākotnē emisijas
būs jāsamazina gan transportā un lauksaimniecībā, gan mazajā
rūpniecībā un mājsaimniecībās," sacīja biedrības valdes
priekšsēdētājs Jānis Brizga, norādot, ja par to netiks domāts
tagad, pēc 2020.gada būs grūti uzņemt jaunu virzienu emisiju
samazināšanai, lai neapdraudētu ekonomiku un cilvēku
labklājību.
LETA