Peat

Izaugsmi apturēs izmeši

22 / 07 / 2016

Siltumnīcu gāzu emisijas apmēri Latvijai būs jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar 2005. gadu, tādēļ summārais samazinājums būs ap 16-20%, iespējams, kādām jomām nāksies atgriezties pagātnē

Pašlaik gan nav skaidrības, kā Latvija nodrošinās šo Eiropas Komisijas mērķi un kuras jomas - lauksaimniecība, mežsaimniecība, transports un enerģētika - kādās proporcijās šo siltumnīcu gāzu emisijas (SEG) samazināšanu īstenos. Lai arī izmaiņas vēl ir iespējamas, tomēr tās tiek uzskatītas par maz ticamām. Latvijā ir ārkārtīgi augsts tā dēvētais ne emisiju tirdzniecības sistēmas sektoru īpatsvars kopējā SEG emisiju bilancē -78,9% (2014. gadā), tostarp transportam - 34%, lauksaimniecībai - 31%. Saistībā ar zemes izmantošanas sektoru jāņem vērā, ka organisko augšņu īpatsvars Latvijā ir 16%, no kuru apsaimniekošanas tiek aprēķināts būtisks emisiju apjoms. Ministru prezidents Māris Kučinskis, atbildot uz DB jautājumu, saka, ka, visas iesaistītās ministrijas (Zemkopības, Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) pie šiem jautājumiem strādā.

0% nesasniedz

Pēc vairāk nekā gadu ilgušajām intensīvajām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK) Latvijas mērķis siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai ir nevis sākotnēji plānotais 10%, bet gan 6% samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu. Latvijai šobrīd piedāvātais mērķis ir trešais zemākais starp visām 28 ES dalībvalstīm. Jāņem gan vērā, ka Latvija klimata un enerģētikas politikas ietvaram laikā no 2020. līdz 2030. gadam SEG samazināšanā savu pozīciju 0% samazinājuma salīdzinājumā ar 2005. gadu nav spējusi noturēt. Tomēr, neraugoties uz to, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards atzīst: «Ir gandarījums, ka intensīvās sarunās Latvijas interešu aizstāvībai visos līmeņos ir sasniegts rezultāts. Redzam, ka Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā Latvijas paustos argumentus un situācijas skaidrojumu. Eiropas Komisijas priekšlikums, protams, vēl detalizēti jāvērtē. Kad iekšējā vērtēšana būs pabeigta, par to diskutēsim arī Ministru kabinetā.» EK teju kā publicējusi tiesību akta priekšlikumu par ES kopējā SEG emisiju samazināšanas mērķa pārdali starp dalībvalstīm.

Ne priecāties, ne raudāt

Savukārt vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka samazinājuma apmērs par 6% ir labāk nekā par 10%, taču, no otras puses, 6% nozīmē, ka kādam nākotnē būs jāatgriežas pagātnē. Jautājums - kurai jomai un kādā veidā. Jāņem vērā, ka pat SEG samazinājums par 6% realitātē nozīmēs daudz lielāku starpību, jo sektoros, kuri nav emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) - lauksaimniecībā, transportā un mazajā enerģētikā -, Latvijai līdz 2020. gadam ir atļauts SEG emisiju pieaugums par 17% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kaut arī tik liela SEG pieauguma, visticamāk, līdz 2020. gadam nebūs, 6% samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu realitātē nozīmē mazākas emisijas vismaz aptuveni par 16 - 23% salīdzinājumā, indikatīvi iespējamiem 2020. gadā. «Ir jāsaprot, kāpēc radās SEG emisiju kvotas un to tirdzniecība - lai ekonomiski attīstītās valstis varētu nobremzēt attīstības valstu izaugsmes tempus un uzturēt savu konkurētspēju par tām. Diemžēl Latvijai nav tādu ekonomisko muskuļu, lai tā varētu transformēt esošo tautsaimniecību energoefektīvas augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanā,» tā situāciju ar SEG samazināšanu komentējis Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

Gatavos plānu

Priekšlikums balstīts uz 2014. gada oktobrī apstiprinātajiem Eiropadomes secinājumiem, kas noteica ES kopējā mērķa lielumu un pamatnosacījumus tā pārdalei un mehānismus izpildes nodrošināšanai. Eiropadomes secinājumi noteica, ka dalībvalstu individuālais mērķis nevar būt mazāks par 0% un pārsniegt 40%, norādīts VARAM informācijā. Proti, Latvijai piedāvātais 6% samazinājums, salīdzinot ar 2005.gadu, ir trešais zemākais starp visām dalībvalstīm (aiz Bulgārijas 0% un Rumānijas - 2%). Lai sagatavotu niansētu Latvijas nostājas projektu, šobrīd VARAM uzsākusi tikko publicētā priekšlikuma detalizētu vērtēšanu. Septembrī sāksies darbs pie EK priekšlikuma izskatīšanas ES Padomē. Tā ietvaros dalībvalstis centīsies pilnveidot EK priekšlikumu tā, lai tas būtu pieņemams vairākumam ES dalībvalstu. Pēc vienošanās panākšanas starp valstu pārstāvjiem ES Padomē ar ES Parlamentu tiks uzsāktas sarunas par EK priekšlikuma galīgo redakciju, skaidro ministrijā. VARAM šobrīd gatavo ziņojumu, kurā būs apkopoti dažādu nozaru - enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības - pasākumi emisiju samazināšanai. Tas ļaus spriest par potenciālajiem risinājumiem mērķa sasniegšanai.

Divējādas sajūtas

«Dzirdot šādu ziņu, ir divējādas sajūtas. Vispirms ir prieks, ka Eiropas Komisija ir sadzirdējusi Latvijas speciālistu sacīto un noteikusi mazāku samazinājuma apmēru (-6%), nekā sākotnēji tika lēsts (-10% vai -8%). Diemžēl ir arī otra sajūta, ka kopš 2005. gada, jo īpaši lauksaimniecībā, ir notikusi visai strauja izaugsme un līdz 2020. gadam ir atļauts palielināt SEG emisijas apmērus, bet tagad nāksies meklēt risinājumus, kā to izdarīt. Tas nozīmē, ka kādā segmentā Latvijā ne tikai nebūs iespējama tālāka attīstība, bet pat būs jāatgriežas pagātnē,» skaidro Latvijas kokrūpniecības izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš nenoliedz, ka politiķiem būs jāpieņem, iespējams, nepopulāri un sāpīgi lēmumi, jo uz kaut kā rēķina SEG samazinājums būs jāizpilda.

Cer uz dialogu

«Ceram uz konstruktīvu dialogu ar transporta nozari, tāpat uz zinātnieku darbu, lai nebūtu jāsamazina lauksaimnieciskā ražošana, vēl jo vairāk, ja pat pilnībā nav izmantots viss potenciāls,» pauž Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistere. Viņa norāda, ka lauksaimnieki SEG samazināšanu var īstenot, tikai iegādājoties jaunākās ražošanas tehnoloģijas un būvējot jaunus kompleksus. «Pašlaik šaurākais punkts ir katras tehnoloģijas ģenerētais SEG Latvijas klimatiskajos apstākļos,

jo nav nedz metodikas, nedz arī attiecīgu aprēķinu,» saka M. Dzelzkalēja-Burmistere. Viņa savu sacīto pamato ar vienkāršu piemēru, proti, viena lieta ir SEG emisijas, arot zemi 32 grādu karstumā (jūlijā), bet pavisam citas - 5 grādos (oktobrī). Latvijā ir lauksaimniecības platības, kuras tiek izmantotas ekstensīvi un ģenerē SEG, bet tās uzarot (tādējādi pat faktiski palielinot SEG emisiju apmēru) un pēc tam iesējot kultūras, kuras tieši pretēji - absorbē C02 emisijas, tādējādi samazinot SEG apmērus. M. Dzelzkalē-ja - Burmistere arī norāda, ka SEG samazināšanas kontekstā ir pretrunas ar pašreizējiem Eiropas uzstādījumiem attiecībā uz daudzgadīgām kultūrām. DB jau rakstīja, ka, pēc Zemkopības ministrijas datiem, augkopības un lopkopības produkcija kopš 2004. gada desmit gadu laikā ir dubultojusies, pārtikas nozares saražotā vērtība pieaugusi par 55%, piena ražošanas sektorā ražīguma pieaugums ir 42%, labības audzēšanā tas pieaudzis par 40%. Pieaugusi kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība par 14%.
LETA