Peat

Kūdras stratēģija jārada līdz 1. jūnijam

13 / 10 / 2016

Notika Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsēde Par Latvijas kūdras nozares ilgtspējīgas attīstības iespējām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz 1. jūnijam jāsagatavo kūdras nozares attīstības stratēģija, bet grozījumi normatīvajos aktos – līdz 2. janvārim
Tāds ir Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmums. Priekšlikums izvērtēt iespēju kā atbildīgo institūciju par kūdras nozares politikas plānošanu un pārraudzību noteikt Zemkopības ministriju pēc VARAM parlamentārā sekretārā Jāņa Eglīša un Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieces Leldes Eņģeles iebildumiem netika atbalstīts. «Nebūtu lietderīgi vienu no zemes dzīļu resursiem – kūdru – pārcelt uz citu ministriju, jo tas nevis atvieglotu, bet gan sarežģītu darbu,» uzsvēra J. Eglītis.
Viņš arī atgādināja, ka jau vairāk nekā gadu izskatīšanu valdībā gaida ministrijas sagatavotais ziņojums par normatīvo aktu sakārtošanu. DB jau 12.10.2016. rakstīja, ka Latvijā joprojām nav izstrādāta kūdras nozares attīstības stratēģija, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir miglā tīta, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu ieguldīt šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Latvijas kūdras ražotāju asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere uzsver, ka, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai kūdras ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t (pēc optimistiskām aplēsēm pat 3 līdz 4 milj. t), un, ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus.
Iecērt datumu
Saeimas komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma atzina, ka dīvaini dzirdēt: ceturtdaļgadsimta laikā kūdras nozarei nav valsts stratēģiskā attīstības plāna. Solījumi, ka šogad tāds dokuments būs gatavs, arī izrādījušies neizpildāmi, un pašlaik termiņš jau pārbīdīts uz nākamo gadu. «Visi iespējamie resursi tiek izmantoti, lai šādu dokumentu sagatavotu,» skaidroja J. Eglītis. Viņš uzsvēra, ka jautājumi būtu jārisina secīgi, nevis kādu izraujot no rindas ātrāk, jo līdzīgs jautājumu loks kā kūdras nozarei, ir arī smiltij, grantij, sapropelim un citiem derīgajiem izrakteņiem. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norādīja, ka gadījumā, ja 2017. gada jūnijā šāda kūdras nozares stratēģiskā attīstības plāna nebūs, tad nozares valstiskā pārraudzība tiks nodota citai ministrijai. Saeimas deputāti arī nolēma, ka 2017. gada 6. jūnijā tiks rīkota sēde, kurā tiks skatīta šī stratēģija.
Kūdras enerģētikā nebūs
Neraugoties uz kūdras ieguvēju aicinājumiem Latvijā to izmantot kā energoresursu, tāpat kā to dara Igaunija, Somija, Zviedrija, VARAM pārstāve Rudīte Vesere norādīja, ka Latvija ir noslēgusi vienošanos par klimata pārmaiņām, un saskaņā ar ES regulējumu jaukta sastāva kurināmā vai materiālu kūdra nav uzskatāma par biomasu. Turklāt emisijas no kūdras sadedzināšanas rēķina kā no cietā kurināmā un piemērojamais CO2 emisijas apmērs ir lielāks nekā no oglēm (103,87 tC)2/Tj kūdrai un 94,6 tC)2/Tj oglēm). Savukārt dabasgāzei, pēc R. Veseres sacītā, CO2 emisijas apmērs (54,23 tC)2/Tj) ir uz pusi mazāks nekā kūdrai. «Kūdras izmantošana enerģētikā nebūs iespējama, pat divām Saeimas komisijām nolemjot, ka kūdra ir uzskatāma par atjaunojamo energoresursu, tāpēc šis virziens nav īstenojams,» uzsvēra Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka.
Grozījumi būs
Ministrijai līdz 2017. gadam būs jāsagatavo grozījumi normatīvajos aktos, kas paredzētu iespējas iepriekš izsniegto licenci kūdras ieguvei no 25 gadiem pagarināt līdz krājumu izstrādes beigām. SIA Klasmann-Deilmann ražošanas direktors Andis Gredzens norādīja, ka šis ir ļoti būtisks faktors, jo pašlaik pēc 25 gadu licences līguma termiņa beigām viss jāsāk no nulles, jo vajadzīgs jauns ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir dārgs un ilgs process. Turklāt investoram, kurš ieguldījis resursus atradnes izstrādē, var būt risks to neiegūt pēc 25 gadu termiņa beigm, jo tās tālāko izstrādi var pārdot izsolē. Bažas par to, ka kāds varētu savākt kūdras ieguves laukus un tur neko nedarīt, A. Gredzens noraida, jo par šiem laukiem ir jāmaksā augsta nomas maksa un to apzināta neizmantošana ir finansiāli neizdevīga.