Peat

Kūdras resursu lielvalsts - Latvija.

14 / 12 / 2016

Šogad Latvijas Kūdras ražotāju asociācija (LKRA) atzīmē 20 gadu jubileju -– līdz ar to arī kūdras ieguves nozare pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Atskatīsimies, kas paveikts šajā laikā, kādas pārmaiņas skārušas industriju un kādu lomu Latvijas tautsaimniecībā ieņem nozare.

Kūdras ieguves industrija ir viena no Latvijā senākajām un tradīcijām bagātākajām nozarēm – ne velti, ņemot vērā to, ka daba mūs krietni apveltījusi ar šo resursu. Purvi aizņem teju 10% no Latvijas teritorijas, bet pirmie rakstiskie materiāli atrodami jau no 17. gadsimta beigām. Pati kūdras ieguve Latvijā sākusies krietni agrāk, pamatā izmantojot kūdru kurināšanai. Pagājušā gadsimta vidū kurināmā kūdra veidoja pat nepilnu trešo daļu no valstī izmantotā kurināmā, taču līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu un citu kurināmo veidu lobiju notika straujš kurināmās kūdras noriets, šodien sasniedzot nulli.

 

Purvu un kūdras plašumi

Mūsdienās kūdras pielietojuma veidi ir mainījušies, un šobrīd pusi no iegūtās kūdras pasaulē izmanto lauksaimniecībā, bet Latvijā – teju visu. Var šķist, ka kūdra ir un paliek kūdra, taču gan kūdra, gan purvi ir ļoti plašs jēdziens, kas saistīts ar daudz dažādām pielietošanas iespējām. Purvos pieejami dažādi resursi ar plašu pielietojumu: flora, fauna, kūdra, sapropelis, dūņas, dzeramais ūdens, purva gāze un zemes siltums.

Savukārt kūdras pielietojuma veidus tās īpašību dēļ izpētījuši jau mūsu senči, atzīstot to par derīgu ne tikai kurināšanai, bet arī siltumizolācijai, būvniecībai, lauksaimniecībai un pakaišiem. Mūsdienās tā tiek izmantota arī ārstniecībai, tekstilrūpniecībai, ūdenssaimniecībai, filtrācijai, sorbentu izgatavošanai un pat mākslai.

 

Skaitām resursu un tā patēriņu

Kūdra ir unikāls resurss, ja mēs to salīdzinām, piemēram, ar naftu vai rūdu, kas iet tikai mazumā un paredzamas šo resursu beigas. Kūdras resursi pasaules mērogā ik gadu palielinās par 200 miljoniem tonnu, savukārt iegūti tiek vien 25–30 miljoni tonnu, kas ir tikai neliela daļa no minētā pieauguma. Kopumā pasaulē ir vairāk nekā 300 miljardi tonnu kūdras krājumu, un iespējams, ka šis skaitlis ir vēl lielāks, jo dažviet pasaulē tās resursi netiek uzskaitīti pietiekamā kvalitātē. 

Latvijā kūdras krājumi mērāmi 0,4% apmērā no visiem pasaules krājumiem, kas ir aptuveni 1,7 miljardi tonnu. Kūdras ieguves apjoms Latvijā vidēji gada laikā ir līdzsvarā ar dabīgo kūdras pieauguma apjomu, kas nozīmē – cik iegūstam, tik pieaug.

 

Darbs Latvijas attīstībai

LKRA valdes locekle Ingrīda Krīgere stāsta, ka šobrīd kūdras ieguves licences Latvijā izsniegtas 60 uzņēmumiem, kopējai platībai ap 26 000 ha. Galvenokārt kūdras ieguve notiek Latvijas reģionos, ieguvē un pārstrādē nodarbināti ap 2200 darbinieku, sezonas laikā – virs 3000 cilvēku. No šiem uzņēmumiem lielākā daļa ir LKRA biedri, kas asociācijā darbojas kopīgu mērķu sasniegšanai. Svarīgi atzīmēt, ka nozare dod būtisku ieguldījumu reģionu attīstībā un to apdzīvotībā, jo ir nozīmīgs darba devējs tajās pašvaldībās, kur notiek kūdras ieguve vai pārstrāde. Tās ir darba vietas, algas un samaksātie nodokļi. Tie ir cilvēki, kuri savu darbu velta Latvijas attīstībai un nemeklē iztikas līdzekļus ārpus valsts robežām. 

 

 

Nodrošinām Rietumeiropas dārzniekus

Uz kūdras ieguves industrijas lielo potenciālu un dzīvotspēju norāda eksportētās produkcijas īpatsvars (95%). 2015. gadā Latvijā ieguva teju 1,3 miljonus tonnu kūdras, kas veido gandrīz trešo daļu (31%) kūdras daudzuma, ko Eiropas Savienības (ES) valstīs izmanto profesionālajā dārzkopībā. Lielākais apjoms Latvijas kūdras un kūdras produktu nonāk Vācijā, Itālijā, Beļģijā un Nīderlandē, taču kopumā tiek eskportēts uz 104 pasaules valstīm, ieskaitot Ķīnu, Japānu un pat Austrāliju. Tieši kūdras substrāti ir viena no Latvijas atpazīstamības zīmēm Rietumeiropā, kur profesionālie dārzkopji to atzinuši kvalitātes dēļ. 

Neskatoties uz lielo kūdras produkcijas eksportu, arī Latvijas dārzkopji, ainavu arhitekti, apzaļumotāji un citi nozares profesionāļi ir atzinuši to par savas izaudzētās produkcijas kvalitātes zīmi. Tas liecina par nozares spēju ieņemt nelielu, bet stabilu vietu tautsaimniecībā. 

 

Darbs pie stratēģijas

Pēdējo 20 gadu laikā kūdras ieguves nozare piedzīvojusi lielas pārvērtības. Mainījies ne tikai pieprasījums pēc kūdras, šajā laikā uzņēmumiem nācies atteikties no kurināmās kūdras ieguves. Toties attīstījusies lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguve, atrasts eksporta tirgus. Mainījušies arī paši uzņēmumi, piesaistīti investori, uzbūvētas kūdras pārstrādes rūpnīcas. 

Jau no pagājušā gada uzsākts darbs pie Latvijas kūdras ieguves stratēģijas, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pauž viedokli, ka zemes dzīļu izmantošanas jomā LKRA, kā sabiedriskā organizācija, savas intereses aizstāv visaktīvāk, minot, ka asociācija ir konstruktīvs sadarbības partneris un tās priekšlikumi un ierosinājumi ir pamatoti un labi argumentēti. Kaut arī derīgo izrakteņu ieguve nonāk pretrunā ar dabas aizsardzību, kūdras ieguves uzņēmumi vienmēr ir gatavi kompromisam, atbalstot dažādus dabas aizsardzības projektus,  dabas aizsardzības plānu izstrādi, tūrisma infrastruktūras izveidi, tādejādi panākot saprātīgu vienošanos.

Stratēģija arī paredzēs, cik lielās teritorijās nākotnē būs atļauts kūdru izstrādāt un kas pēc tam zemes īpašniekiem ar šo teritoriju būs jādara.

 

Lielākais purvju īpašnieks – valsts

Šobrīd kopējais kūdras ieguves licenču laukums ir ap 26 000 hektāru, no LKRA biedru kopējā licenču laukuma 7% ir privātie purvi, savukārt valsts īpašumā atrodas 93% purvu. No šīm platībām 58% kūdras resursu platību turētājs ir AS Latvijas valsts meži. 

AS Latvijas valsts meži Nekustamo īpašumu vadītājs Valdis Kalns ir gandarīts par pastāvīgo dialogu, kas notiek starp kūdras ražotāju nozari un valsts meža zemju apsaimniekotāju: “Gadu gaitā kopējā sadarbība ir ieguvusi abpusēju uzticību. Visas būtiskākās novitātes tiek neatliekoši savstarpēji apspriestas. Tāpat arī kopīgs darbs pie valsts politikas plānošanas un normatīvo aktu dokumentiem norit ciešā sadarbībā.” Viņš atzīst, ka nākotnē saredz vēl ciešākas iespējas sadarboties, jo darbs, ko veic LKRA ir rūpīgs, ņemot vērā to, ka nozare ir unikāla un sarežģīta. Par tuvākās piecgades aktualitātēm Valdis Kalns nosauc Kūdras stratēģijas izstrādi, maksimāli labvēlīgu emisiju jomas regulējumu, vietējā resursa statusa piešķiršanu kūdrai enerģētikā, kā arī līgumu nosacījumu harmonizēšanu nozarē.

 

Izmantojamā un vienlaikus aizsargājamā Latvijas dabas bagātība 

Zemkopības ministrija, komentējot aktuālo situāciju kūdras ieguves industrijā, norāda, ka, raugoties no pieejamajiem dabas un cilvēkresursiem, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas apmēru Latvijā varētu palielināt. Tirgus situācija rāda, ka kūdra ir nozīmīgs resurss un nebūt ne visās valstīs ir vienādas iespējas to iegūt. Tomēr valstīm, kurās iegūst un pārstrādā šo dabas bagātību, jārēķinās ne tikai ar vēlmi un iespējām paplašināt ražošanu, bet arī ar oglekļa dioksīda radīto piesārņojumu un starptautiskajām saistībām, kas noslēgtas, lai mazinātu klimata pārmaiņas. 

Ministrija atzīst, ka šobrīd līdz ar ražošanas attīstību vienlīdz svarīga ir arī nepieciešamība aizsargāt Latvijas augstos purvus, kas ES kļuvuši par ļoti retu biotopu ar prioritāro aizsardzības statusu. Šī situācija jāņem vērā, izstrādājot Latvijas kūdras nozares attīstības stratēģiju, vēl jo vairāk – veidojot gan Latvijas, gan ES līmeņa politiku jomās, kas var ietekmēt kūdras industriju.

 

Sargāsim, bet arī dabā vajadzīgs līdzsvars

Ja runā par pieminēto kaitējumu dabai un purvu aizsardzību, tad jāatceras, ka gandrīz viss, ko cilvēks dara, rada zināmu kaitējumu. Šajā gadījumā būtu jārunā arī par cilvēku un industriju kaitējumu mežiem un aramzemei, kuru platības sarūk arvien straujāk, atzīst Ansis Šņore, LKRA goda biedrs un kūdras speciālists. Viņš atzīmē, ka ir veiksmīgi piemēri, kā Sedas purvs, kas ir viens no lielākajiem purviem Latvijā, šobrīd izstrādāts un kalpo kā viens no galvenajiem rekreācijas objektiem Vidzemes biosfēras rezervātā.

 

Zinātne un pētījumi

LKRA ir izveidojusies cieša sadarbība ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) zinātniekiem un studentiem. Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studiju kursa Purvu zinātne (telmatoloģija) un saistīto nozaru – vides zinātnes, ģeoloģijas, bioloģijas un medicīnas – studentiem jau kopš 2009. gada tiek organizēti lauka semināri par purvu veidošanos, attīstību, tautsaimniecisko nozīmi, rekultivāciju un atbildīgu apsaimniekošanu. Šie semināri notiek ar LKRA, kā arī ar uzņēmumu SIA Pindstrup Latvija un SIA Laflora atbalstu. Pēdējos sešus gadus praktiskajos semināros Lielsalas purvā zināšanās par purvu bioloģisko daudzveidību, kūdras ieguves paņēmieniem un izmantošanu tautsaimniecībā ar topošajiem speciālistiem dalās kūdras ieguves uzņēmuma Pindstrup Latvija bijušais valdes priekšsēdētājs Ivans Cupruns, kā arī  Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Jau vairāk nekā 250 studenti saka viņiem un arī citiem šajos semināros iesaistītajiem uzņēmumu darbiniekiem lielu paldies par iespēju iepazīties ar kūdras nozari, tās specifiku un darba metodēm.   

Papildus nosauktajiem darbiem LKRA biedri sadarbojas ar LU ĢZZF zinātniekiem un piedalās zinātniskajās konferencēs ar saviem ziņojumiem un referātiem.

Sadarbība notiek arī projektos, kas saistīti ar kūdras ieguves un dabas aizsardzības problēmām. Šobrīd aktuāls ir LIFE ReStore projekts, kurā LKRA ir sadarbības partneris un, izmantojot pētījumu rezultātus, diskusiju ceļā risina problēmas, kas saistītas ar degradēto purvu apzināšanu, atjaunošanu un CO2 emisijām.

Aktuālākie jautājumi, kurus uzsver pētnieki un zinātnieki, ir ar purviem un kūdras nozari saistīto terminu izstrādāšana un precizēšana izmantotajos dokumentos.

Joprojām viens no problēmjautājumiem ir tas, cik tālu sniedzas purvu nosusināšanas grāvju ietekme. Lai to risinātu, nepieciešams nopietns pētījums vairāku gadu garumā (monitorings), jo šobrīd izteiktie atzinumi par susināšanas ietekmi nav balstīti uz konkrētiem ilglaicīgiem un zinātniski pamatotiem pētījumiem.

Latvijā būtu nepieciešams veikt arī purvu inventarizāciju dabā, tas protams ir projekts, kurš prasītu lielus finanšu un laika resursus.

 

 

Purvs iztikai

Kā atzīst nozares uzņēmēji, purvs ir viņu iztika. Šo gadu laikā industrija ir klusi un mierīgi darījusi savu darbu Pirmās brīvvalsts un Padomju Savienības laikā sagatavotajās kūdras ieguves platībās. Nozare neko nav prasījusi no valsts, maksājusi nodokļus, devusi arvien jaunas darba vietas, uzskatot, ka tiek darīts visnotaļ labs darbs visas valsts mērogā. Taču šobrīd ražotāji ir strauji pietuvojušies esošā, izmantojamā resursa beigām, agrāko laiku aizsāktās izstrādes platības tuvojas izstrādes beigām un līdz ar to arī skats uz nākotni ir diezgan neskaidrs.

Situācija ir nenoteikta un pat skarba, neskatoties uz milzīgo resursa apjomu. Secinājums ir viens – ne ražotāji, ne valsts nav domājui par nozares attīstību.

“Mēs paši esam parūpējušies par klientiem un tirgu, kur pārdot produkciju, turklāt visā pasaulē tā ir pieprasīta un vajadzīga. Valstij ir jāpieņem lēmums par to, lai mēs varētu izmantot kūdras resursus ilgtermiņā,” atzīst LKRA padomes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. 

 

Valstisku lēmumu aizsegā

Ražotāji vienmēr ir atbalstījuši kompromisu starp kūdras ieguvi un dabas vērtību saglabāšanu, taču šobrīd, kad ir jautājums gandrīz vai par eksistenci un faktu, ka dabas aizsardzības teritorijas (dabas liegumi) sniedzas teju 90 000 hektāru platībā, kas ir aptuveni 20% no visām purvu platībām Latvijā, ir jāmeklē kompromiss. Rietumeiropā par to savā laikā nedomāja, kūdras purvus izstrādāja un sasniedza tādu dzīves līmeni, kādu Latvijā var tikai vēlēties. Saglabājot dabas vērtības, jāatceras arī par to, ka jāsargā etnoss un jāceļ sabiedrības dzīves kvalitāte. Kā to izdarīt? Līdz šim tas darīts uz nodokļu paaugstināšanas rēķina, taču uzņēmējdarbība un ražošana ir viens no veidiem, kā šo līmeni saglabāt vismaz esošajā līmenī. 

LKRA biedri uzsver, ka runa ir tikai par loģisku interešu aizstāvību, kas sniegtu labumu visai sabiedrībai, taču lielākā problēma ir tā, ka sabiedrība lielākoties nemaz neuzzina par to, kādas tās ir. Šobrīd, kad tiek izstrādāta Kūdras ieguves stratēģija, kas izšķirs nozares turpmāko attīstību, iesaistītajām pusēm būtu jāapzinās visi riski un stratēģijai jābūt veidotai tā, lai tā sniegtu pienesumu valstij.

Asociācija uzsver, ka ES vides politikas pamatā ir vispārējas rekomendācijas, ko katra valsts pieņem atbilstoši savai situācijai un specifikai. Latvijas gadījumā šī politika kompensē partnervalstīs pieļautās novirzes, neievērojot samērīgumu vai sociālekonomiskos riskus. Tāpēc nozarē strādājošie akcentē izsvērtu vides un resursu izmantošanas sinerģiju valsts attīstības un neatkarības kontekstā.

Valsts neatkarība nav raksturvienība, kas mērāma vienīgi pēc militārā spēka vai 5. panta. Tā ir arī savu interešu aizstāvība, par prioritāti izvirzot valstī pieejamos resursus. Šajā gadījumā kūdra ir viens no galvenajiem enerģētiskās neatkarības nodrošinājuma faktoriem. Valstij būtu jāparedz iespēja, nepieciešamības gadījumā, katlu mājās kurināšanai lietot vietējo resursu – kūdru.

Veidojot stratēģiju, jāskatās arī globālie riski un apdraudējumi, paredzot īpašu pieeju kūdras resursu izmantošanai Latgales reģionā (kur resurss pieejams visvairāk, bet, ironiski, reģionā ir lielākais bezdarbs Latvijā), līdz pat valsts atbalstam uzņēmējdarbībai, sekmējot nodarbinātību un atvieglojot pieejamību kūdras resursam.

 

Īpatnējā nozare

Par šī brīža situāciju nozarē uzņēmuma SIA Laflora vadītājs Uldis Ameriks ir lakonisks: “Runājot par pagājušajiem 20 gadiem, nāk prātā ASV prezidenta Džona Ficdžeralda Kenedija teiktais viņa inaugurācijas runā 1961. gada 20. janvārī – neprasi, ko valsts tev dos, bet prasi, ko valstij vari dot tu. Laiks pagājis, pašaizliedzīgi strādājot un sniedzot ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, tomēr esam tuvu nulles punktam, kad resurss var beigties, un slavenais citāts būtu jāpārfrāzē. Šobrīd valstij būtu pienākums pildīt savas funkcijas, uzņemoties saimnieka lomu un apzinoties savus resursus.”

Kāpēc īpatnēja nozare? Pirmkārt, tajā dominē klasiskā tirgus ekonomika ar pieprasījumu un piedāvājumu. Otrkārt, tajā nepastāv atbalsta sistēmas vai mākslīgi veidoti siltumnīcas apstākļi. Tiek ražota produkcija, kurai ir pieprasījums un to pērk par tirgus cenu. Treškārt, konkurence nozarē notiek valstu starpā, līdz ar to katrs no uzņēmējiem domā par to, kā savu darbību padarīt efektīvāku.

Kūdras ieguves nozarē strādā gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēji. Vaļsirdīga ir atziņa par to, ka, ja nebūtu ārzemju investoru, nozare būtu beigusies, vēl nesākusies, pie tām jukām, kas valstī valdīja deviņdesmito gadu sākumā.

Tajā laikā no purviem muka kā no sātana, to uzskatīja par risku un pat nelaimi. Lielas pārmaiņas notika ar Latvijas iestāšanos ES. Visi ārvalstu uzņēmumi, kas bija iegādājušies akcijas esošās kūdras ieguves rūpnīcās, sāka šos uzņēmumus privatizēt un pirkt, jo parādījās drošība, kas līdz tam bija trūkusi.

Pateicoties ārvalstu investoriem, parādījās arī modernas tehnoloģijas, sāka būvēt rūpnīcas ar labiem darba apstākļiem cilvēkiem.

Nedaudz vairāk nekā 90% no ražotājiem ir ārvalstu, kas ir diezgan loģiski, jo nozare prasa lielas investīcijas un eksporta tirgu. Matemātika ir vienkārša – lai sagatavotu 100 hektārus purva platību, nepieciešami vismaz 500 000 eiro. Ar piebildi – tikai sagatavotu darbam. Ieguve, pārstrāde, ražošana – šeit investīciju apmērs pieaug miljonos. Jāņem vērā, ka kūdras industrija nav ātrās naudas nozare. Tā nav pakļauta finanšu satricinājumiem un ir ilgtspējīga – ar piebildi – ja ir resurss. Salīdzinājumam, piemēram, lauksaimniecība. Pat ja jālien līdums un jāsagatavo lauks, tas viss iespējams vienas sezonas ietvaros. Pretēji tam kūdras ieguve var sākties trīs līdz piecus gadus no sagatavošanas procesa sākuma. Tieši šī iemesla dēļ ražotājam nepieciešama stabilitāte, ko šajā gadījumā var sniegt tikai valsts ar saviem lēmumiem.

 

Investīciju drošības apdraudējums

Ārvalstu uzņēmēji, kuri šobrīd nomā vai ir iegādājušies purvus, labi saprot, ka resurss esošajās platībās tuvojas beigām, tāpēc sastopamies ar bīstamu tendenci – runa vairs nav par investīcijām, bet gan par to drošību. Straujiem soļiem virzāmies uz esošo purvu izstrādi, un nebūtu neviena loģiska pamatojuma apšaubīt to, ka purvos ir jāļauj strādāt.

Nepieļausim to, ka no Latvijas tiek dzēsta tik tradicionāla nozare, kas devusi siltumu, ēdienu un atalgojumu mūsu senču senčiem. Neaizmirsīsim, ka liela daļa Eiropas valstu pirms un pēc abiem Pasaules kariem savās valstīs kurināja un nodrošināja siltumenerģiju, saprotams, arī ēdienu, tieši pateicoties kūdrai. Pat šobrīd puse no iegūtās kūdras Eiropā tiek izmantota enerģētikā. Mēs jau esam pieredzējuši, kā tautsaimniecībai būtiskas nozares pazūd pašmāju vai Eiropas ierēdņu birokrātijas nepārdomātajos lēmumos. Vai nebūtu laiks saprast, ka neesam tikai izpildītāji šādiem lēmumiem, visās jomās ir nepieciešams līdzsvars un kompromiss – kūdras ražotāji tam ir gatavi, taču vai pārējās iesaistītās puses arī? Vai, aizsargājot resursu, kas nodrošina ar darbu tūkstošiem ģimeņu Latvijā, mēs nekļūsim tikai par rietumvalstu rezervātu, bet paši turpināsim pastalās meklēt laimi citviet?

Kūdras resurss nozīmē ne tikai darba vietas, reģionu un valsts tautsaimniecības attīstību, bet arī valsts drošību un neatkarību. Iespējams, ka līdzīgi kā pēc 1. Pasaules kara, kad Latvijā tika nodibināta kūdras izmantošanas valde, kas sekmēja tās pielietošanu, arī mūsdienās var pielāgot kādu sistēmisku tās apgūšanu. Arī tolaik attieksme pret resursu bija līdzīga kā šodien – nicināšana, nemaz neapzinoties visas šī resursa iespējas… līdz brīdim, kad neražas gados kūtīs aptrūkās pakaiši.