Kūdra. Kurināt vai nekurināt?

27 / 02 / 2017

Nepamatoti aizmirstais enerģētikas resurss atrodas burtiski mums zem kājām. Kurināmās kūdras krājumi Latvijā ir ap 1,1 miljardu tonnu, t. sk. 230 miljoni jau ir gatavi kurināšanai, tādēļ šķiet vismaz dīvaini ar šo apjomu nerēķināties energoresursu ražošanā.

Kūdras ieguvei un izmantošanai Latvijā ir vairāk nekā 200 gadu pieredze. Pirmās ziņas par kūdras ieguvi ir pieejamas jau no 17. gadsimta beigām, kad hercogs Jēkabs deva rīkojumu vietās, kur ir maz mežu, kopā ar malku dedzināt arī kūdru.

Latvijā kūdru enerģētikas vajadzībām vislielākajā apjomā ieguva pagājušā gadsimta 70. gados, savukārt reizē ar Krievijas gāzes izmantošanu apkurē 80. gados enerģētiskās kūdras ieguve un izmantošana izsīka.

Ar 2003. gadu enerģētiskās kūdras patēriņš un ražošana saruka radikāli -tas notika reizē ar TEC-1 rekonstrukciju un kūdras izmantošanas pārtraukšanu, un iznākumā vietējā kūdra no siltumenerģētikas resursu tirgus tika pilnīgi izstumta. Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdra ieguva kurināšanai, bija spiesti restrukturizēties un pārorientēties uz dārzkopības kūdras ražošanu, kas vairumā gadījumu notika ļoti veiksmīgi. Tomēr visās purvu platībās to nebija iespējams izdarīt.

Milzīgi kūdras resursi joprojām netiek izmantoti, bet Latvijas Kūdras asociācija (LKA) aktualizē šā atjaunojamā resursa izmantošanu apkurē, aicinot rūpīgi izvērtēt ieguvumus.

90 miljonu eiro aizstājējs

Patlaban ir izsniegtas kūdras ieguves licences apmēram 26 tūkstošiem hektāra, no kuriem 4 tūkstoši būtu piemēroti kurināmās kūdras ieguvei. Ja tikai no šīm platībām vien papildus lauksaimniecībā izmantojamajai kūdrai tiktu iegūts arī dziļākais slānis - enerģētiskā kūdra, varētu iegūt aptuveni 700 tūkstošus tonnu kurināmās kūdras gadā. No šā apjoma attiecīgi varētu iegūt līdz 2,1 miljonam megavatstundu (MWh) enerģijas, kas, savukārt, varētu aizstāt līdzvērtīgu dabasgāzes apjomu 90 miljonu eiro vērtībā. Iznākumā pozitīvi mainītos valsts eksporta un importa bilance, kurā patlaban ir milzīgs importa pārsvars.

Ieskats tehnoloģijā

Kūdra ir organisks materiāls, kurš rodas no augu veģetācijas nepilnīgas sadalīšanās un kurš ir uzkrājies dažādās pasaules vietās, kur ir traucēta vai kavēta dabiskā ūdens novadīšana. Kūdra ir viens no retajiem resursiem, kura daudzums nevis samazinās, bet pieaug - kūdras krājumi pasaulē katru gadu palielinās par vismaz 200 miljoniem tonnu. Parasti kūdras augšējais slānis lielākajā skaitā atradņu ir ar nelielu sadalīšanās pakāpi, un šā slāņa biezums mainās atkarībā no atradnes atrašanās vietas. Šim vāji sadalījušās kūdras slānim piemīt īpašības, kuras to padara vēl derīgāku, proti, tas ir visvairāk lietotais un tirgotais dārzkopības materiāls visā pasaulē. Savukārt slānis, kurš atrodas zem augšējā, satur kūdru ar lielāku sadalīšanās pakāpi un lielāku sadegšanas siltumu un ir vairāk piemērots enerģētikas vajadzībām. Latvijā vidējais kūdras slāņa biezums ir aptuveni 1,6-1,8 metri.

Tā kā kūdra, līdzīgi enerģētiskajai koksnei, ir augu izcelsmes cietais kurināmais, to sastāvs ir līdzīgs. Līdzīgas ir arī citas šo kurināmo īpašības: sadegšanas siltums, mitrums, īpatnējais svars un sadedzināšanas tehnoloģijas. Kūdras līdzsadedzināšana 30 % apjomā koksnei, citiem vārdiem, kopā ar šķeldu, ir tehnoloģiski iespējama praktiski bez speciālas pašreizējo agregātu pielāgošanas. Kūdras pelnu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir atkarīgas no kūdras elementārsastāva un ir tuvas enerģētiskās koksnes pelnu īpašībām. Kūdras pelni ir izmantojami augsnes auglības paaugstināšanai un skābuma samazināšanai. Kūdras sadegšanas putekļu uztveršanai ir izmantojamas tās pašas tehnoloģijas un iekārtas, kuras izmanto citu augu izcelsmes kurināmo sadegšanas produktu uztveršanai.

Lai neitralizētu kūdras ieguves ietekmi uz apkārtējo vidi, ir svarīgi, lai dedzināmās kūdras ieguvei vispirms tiktu izmantotas agrāk nosusinātās

kūdras ieguves platības. Turklāt, ja kūdras laukiem pēc ieguves beigām tiek atjaunota veģetācija, tie no C02 izdalītājiem kļūst par C02 uztvērējiem.

Plusu daudz...

LKA norāda, ka enerģētiskās jeb dedzināmās kūdras izmantošana apkurē ļautu palielināt Latvijas energoneatkarību, samazinātu energoresursu izmaksas un to svārstības ilgtermiņā, palielinātu kokmateriālu eksporta iespējas, kā arī radītu pamatu jaunām (vismaz 450) darbavietām. Veicinot kūdras ieguvi iepriekš nosusinātās vietās, ilgtermiņā tiktu samazināta negatīvā ietekme uz vidi, platības pēc izstrādes varētu rekultivēt, tādējādi uzlabojot C02 emisijas bilanci, akcentē asociācijas valdes locekle Ingrīda Krigere. Viņa norāda, ka patlaban kurināmā kūdra praktiski nemaz netiek iegūta un izmantota. Pašlaik kūdras ieguves vietās tiek nostrādāta iegulu virskārta, ko izmanto lauksaimniecībā - eksportā pieprasītā substrāta ražošanai.

Enerģētiskās kūdras ieguve ļautu intensīvāk un efektīvāk izstrādāt gan pašreizējās, gan degradētās un agrāk līdz galam neizstrādātās kūdras atradnes. Tā kā nav pieprasījuma pēc enerģētiskās kūdras, kas atrodas apakšslānī, ir kūdras lauki, kuri stāv atvērti un nav līdz galam izstrādāti. Videi draudzīgāk un saimnieciskāk būtu izstrādāt visus slāņus un ieguves platības rekultivēt. Kā secināts pētījumā Kūdras potenciāls Latvijā - ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā, katlumājās sadedzināmajai šķeldai piejaucot kurināmo kūdru 30 % apjomā, tā ļauj pat par 12-15 % samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā.

... bet ir arī mīnusi

Tiesa, dažu apstākļu dēļ kūdra katlumāju apsaimniekotājiem rada problēmas. Ne visas katlumājas ir tehnoloģiski aprīkotas kūdras izmantošanai kurināšanā. Nav izbūvētas atbilstīgas uzglabāšanas telpas vai laukumi, tehnoloģiski nav paredzēta kūdras padeve, katli nav aprīkoti ar atbilstīgiem putekļu filtriem. Piemēram, Pastendes pagastā pirms dažiem gadiem tika veikts eksperiments, apkures sezonā katlumāju darbinot

ar kūdras un šķeldas maisījumu. Pēc izmēģinājuma sezonas tika nolemts tomēr atgriezties pie šķeldas, jo kūdras putekļu dēļ būtu jābūvē atsevišķa slēgta telpa, bet tās ir papildu izmaksas. Kurināšanā varētu izmantot kūdras briketes, bet tās būtu dārgākas nekā vaļēja kūdra, turklāt patlaban šķeldas cena tirgū ir salīdzinoši zema un kūdrai ar to ir grūti konkurēt. Tomēr Pastendē atzīst, ka kopumā izmēģinājums esot ļāvis samazināt izmaksas un doma par atgriešanos pie kūdras nav atmesta.

Kas notiek citviet?

Kūdras izmantošanu enerģētikā Eiropas Savienībā (ES) traucē divi fakti: pirmkārt, tas, ka kūdra nav definēta kā atjaunojamais energoresurss jeb biomasa, otrkārt, kūdras dedzināšanas procesā izdalās C02, bet viens no Briseles politikas mērķiem ir samazināt ogļskābās gāzes izmešus. Par spīti šīm teorētiskajām iebildēm, praksē enerģētiskā kūdra tomēr tiek aktīvi izmantota.

Kopumā lielākie kūdras resursi ir Ziemeļeiropā - ap 75 % Eiropas purvu jeb 957 tūkstoši kvadrātmetru. ES gadā iegūst vidēji 68 miljonus kubikmetru kūdras, no šā apjoma 50 % izmanto enerģētikā, 42 % - substrātiem, 5 % -augsnes ielabošanai, bet 3 % ir cits lietojums. Zviedrijā elektroenerģija, kas tiek iegūta koģenerācijas stacijās no kūdras, iegūst zaļo sertifikātu, kas ir notificēts Eiropas Komisijā. Īrijā 2000. gadā starptautiska zinātnieku grupa kūdru definēja kā lēni atjaunojamu resursu. Īrijā elektrība, kas tiek ražota no kūdras, ir iekļauta regulētajā tirgū un pakļaujas sabiedrisko pakalpojumu regulējumam. Ir noteikta īpaša sabiedrisko pakalpojumu nodeva, no kuras tiek finansētas atsevišķas kūdras,

gāzes un atjaunojamo resursu elektrostacijas. Nodevas mērķis ir atbalstīt energoneatkarību un energodrošību, izmantojot vietējos energoresursus. Arī Somijā kūdra tiek definēta kā lēni atjaunojams biomasas kurināmais.

Savukārt Latvijā normatīvajos aktos kūdra šobrīd tiek uzskatīta par neatjaunojamo jeb fosilo resursu. Tas arī nosaka kūdras lietošanas veidus un ietekmē tumšās kūdras ieguvi un noieta tirgu. Pēc zinātniskiem pētījumiem, neatjaunojamā resursa definīcija ir pretrunā ar to, ka kūdra ir vienīgais derīgais izraktenis pasaulē, kura apjoms nevis samazinās, bet katru gadu pieaug.

Šo gadu laikā ne reizi vien ir diskutēts par Latvijas enerģētiskās neatkarības palielināšanas iespējām, tomēr kurināmās kūdras izmantošana ir palikusi vien neizvērstu diskusiju līmenī. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020. gadam kūdra ir noteikta kā vietējais kurināmais. Tās plašāka izmantošana siltuma un elektroenerģijas ražošanā Latvijai būtu izdevīga daudzējādā ziņā. Ir tikai jābūt vēlmei ieklausīties ekonomiski pamatotos argumentos.

Kurināmās kūdras ieguves 20 gadu vēsture
Avots: LKA
Gads Kubikmetri
1995. 321 000
1996. 304 000
1997. 391 000
1998. 61 000
1999. 328 000
2000. 71 000
2001. 80 000
2002. 130 000
2003. 9000
2004. 23 000
2005. 12 000
2006. 12 000
2007. 11 000
2008. 11 000
2009. 25 000
2010. 20 000
2011. 9000
2012. 3000
2013. 0
2014. 10 000
2015. 9000

Purvi aizņem ap 10 % Latvijas teritorijas, to kopējā platība ir 645 100 hektāru, kūdras izstrāde notiek tikai 4 % platību. Atradnēs ir uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu kūdras. 2015. gadā tika eksportēti 1,3 miljoni tonnu kūdras par 130 miljoniem eiro uz 104 valstīm, nozarē bija nodarbināti vairāk nekā 2 tūkstoši darbinieku, industrija valsts budžetā nodokļos samaksāja 19,5 miljonus eiro.

Latvija ir 8. vietā pasaulē pēc kūdras krājumu daudzuma uz vienu iedzīvotāju - aptuveni 750 tonnu.

Latvijā tiek īstenoti divi projekti, kuru gaitā tiek apzinātas un kartētas purvu platības, kā arī top nozares stratēģija, sniedzot uzņēmējiem skaidrību par tālākās darbības iespējām, iegūtie dati par Eiropas nozīmes biotopiem ļaus labāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības prasības.

Kurināmās kūdras izmantošana Latvijā 1940.-2012. gadā
Gads Kurināmā kūdra, tūkstoši t Briketes, tūkstoši t Kūdras īpatsvars kurināmā bilancē, %
1940. 4 - 4,0
1950. 623 - 16,0
1955. 1266 - 24,0
1960. 1800 - 27,0
1965. 1700 141 14,0
1970. 2100 176 11,0
1975. 1900 127 8,0
1980. 1000 126 6,0
1985. 400 89 5,0
1990. 250 56 4,0
1995. 320 26 2,7
2000. 70 - 1'7
2005. - - 0,1
2008. - 0,1
2012. - - 0,1
AVOTS: LKA