Reālās siltumnīcefekta gāzu emisijas kūdrājos Latvijā – mazākas nekā līdz šim uzskatīts
15 / 02 / 2018
Projekta LIFE REstore ietvaros notiekošo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu pirmā gada rezultāti liecina, ka reālās SEG emisijas no apsaimniekotiem kūdrājiem Latvijā ir ievērojami zemākas - līdz pat divām reizēm mazākas - nekā līdz šim Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumos izmantotie starptautiski noteiktie emisiju faktori. Ar pētījuma pirmajiem secinājumiem projekta eksperti iepazīstināja Starptautiskajai mitrāju dienai un Ramsāres konvencijai veltītā seminārā 2018.gada 15.februārī Latvijas Dabas muzejā.
Projekta LIFE REstore “Degradētu kūdrāju atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” ietvaros tiek
veikti SEG emisiju mērījumi dažāda veida kūdrājos – 42 vietās visā
Latvijas teritorijā divu gadu periodā. Mērķis – atbilstoši Klimata
pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām aprobēt SEG emisiju
uzskaites metodoloģiju un izstrādāt nacionālos emisiju faktorus SEG
emisiju pamatavotiem apsaimniekotām pārejas un augstā purva
augsnēm. Tas ļaus veikt SEG emisiju pārrēķinu nacionālajā SEG
inventarizācijas ziņojumā, kā arī SEG emisiju prognožu ziņojumā un
ar tiem saistītajos dokumentos, nodrošinot metodisko bāzi SEG
emisiju mazināšanas pasākumu ieviešanai organisko augšņu
apsaimniekošanā Latvijā. LIFE REstore ietvaros SEG emisiju
mērījumus veic igauņu uzņēmums OÜ “Severitas” un Tartu Universitāte
sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.
Latvija ir ar kūdras resursiem bagāta valsts, bet kūdras resursi
jeb organiskās augsnes ir viena no lielākajām oglekļa krātuvēm,
līdz ar to arī emisijas no apsaimniekotām organiskajām augsnēm ir
lielas. Organiskajām augsnēm ir būtiska loma kopējā SEG
inventarizācijā Latvijā – tās ir lielākais emisiju avots Zemes
izmantošanas, Zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā
(ZIZIMM). Šobrīd SEG emisiju aprēķināšanai Latvija izmanto
starptautiskos emisiju faktorus, kas neatbilst Latvijas
klimatiskajiem apstākļiem. Tā rezultātā emisijas no organiskajām
augsnēm tiek pārvērtētas.
SEG emisiju pētījuma valstiskais nozīmīgums
Projekta LIFE REstore sadarbības partnera – Latvijas Valsts
mežzinātnes institūta “Silava” – pētnieks Ainārs Lupiķis: “Šī
pētījuma rezultātā mēs iegūsim nacionāli pielāgotus emisiju
faktorus, kas ļaus precīzāk aprēķināt emisijas, kas rodas,
apsaimniekojot organiskās augsnes. Tādējādi, spēsim precīzāk
novērtēt kūdras izstrādes, lauksaimniecības un mežsaimniecības lomu
nacionālajā SEG bilancē. Tas ļaus ne tikai uzlabot aprēķinu
precizitāti, bet arī sniegs zināšanas, kuras varēs izmantot
efektīvākai un zināšanās balstītai organisko augšņu
apsaimniekošanai, lai nākotnē mazinātu apsaimniekošanas rezultātā
radušās SEG emisijas Latvijā, uzlabojot un/vai atvieglojot Latvijas
iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Aprēķinātie
emisiju faktori atvieglos atbildīgo institūciju lēmumu pieņemšanu
nākotnē, un ļaus izstrādāt pamatotas vadlīnijas un rekomendācijas
kūdras, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.“
Savukārt LIFE REstore projekta vadītājs Kaspars Pabērzs uzsver:
“Rezultātā mēs spēsim objektīvi prognozēt saimnieciskās darbības
ietekmi uz SEG emisiju apjomu un izvēlēties no klimata izmaiņu
mazināšanas viedokļa efektīvākos risinājumus izstrādāto kūdras
atradņu rekultivēšanai. Šīs iegūtās zināšanas apvienojot ar
projekta LIFE REstore ietvaros veikto degradētu kūdrāju ekosistēmu
pakalpojumu novērtējumu, kā arī identificētajiem degradētu kūdrāju
rekultivācijas scenārijiem, mums ļaus izstrādāt rekomendācijas
degradētu kūdrāju rekultivācijai un sagatavot atbalsta rīku lēmumu
pieņēmējiem, lai ilgtspējīgi plānotu degradētu kūdrāju teritoriju
atkārtotu izmantošanu, sabalansējot vides, ekonomiskos un klimata
aspektus. Ņemot vērā, ka Latvijā ir aptuveni 26 000 ha degradētu
kūdrāju un vēl apmēram tikpat lielā teritorijā šobrīd notiek kūdras
izstrāde, pēc kuras būs nepieciešams veikt degradēto teritoriju
rekultivāciju, – projekta LIFE REstore rezultāti sniegs ievērojamu
valstisku pienesumu.”
SEG emisiju pētījuma pirmā gada rezultāti
Lai arī SEG emisiju mērījumi tiks veikti vēl vienu gadu, pirmā gada
mērījumi ļauj izdarīt svarīgus secinājumus.
• Pirmā gada mērījumu rezultāti uzrāda, ka augsnes oglekļa dioksīda
(CO2) emisijas projektā apskatītajiem zemes izmantošanas veidiem ir
līdz pat divām reizēm mazākas, salīdzinot ar pašreiz izmantotajiem
pieņēmumiem nacionālajā SEG inventarizācijā. Tomēr, šie rezultāti
ir provizoriski, un jāņem vērā, ka aizvadītais gads ir bijis
nokrišņiem neierasti bagāts, kas var atstāt ietekmi uz rezultātiem
- liels augsnes mitrums samazina oglekļa dioksīda emisijas.
• Lielākais emisiju avots ir kūdras augsnes, kuras kultivē kā
aramzemes vai kā ilggadīgos zālājus, kas sakrīt ar iepriekšējiem
pieņēmumiem un zināšanām no citu valstu un zinātnieku pieredzes.
Mazākās emisijas ir mežos uz kūdras augsnēm. Kaut arī organisko
vielu sadalīšanās meža augsnē ir samērā strauja, to ienese augsnē
caur koku saknēm, lapām, skujām un zemsedzes veģetāciju spēj
kompensēt organisko vielu sadalīšanos pēc nosusināšanas un kopējā
CO2 bilance ir tuva neitrālai.
• Pirmie rezultāti uzrāda tendenci, ka dzērveņu un melleņu
plantāciju ierīkošana bijušajās kūdras izstrādes platībās samazina
CO2 emisiju daudzumu.
• Negaidīti lielas CO2 emisijas konstatētas no augstā un pārejas
purva ekosistēmām. Emisiju daudzums no šīm ekosistēmām ir apmēram
tāds pats kā kūdras izstrādes platībās un platībās, kur kūdras
izstrāde pārtraukta un nekādi turpmāki apsaimniekošanas pasākumi
nav veikti. Šādi rezultāti ir pretrunā ar literatūrā pieejamo
informāciju. Tādēļ ir jāsagaida otrā gada rezultāti, lai izdarītu
tālākus secinājumus saistībā ar konstatēto.
• Metāna emisiju mērījumi apstiprina iepriekšējos pieņēmumus, jo
lielāks ir augsnes mitrums, jo lielākas ir emisijas. Lielākais
metāna emisiju avots ir dabīgās purvu ekosistēmas – augstie un
pārejas purvi. Salīdzinoši lielas metāna emisijas konstatētas arī
platībās, kur kūdras ieguve ir pārtraukta un ir apaugusi ar
zemsedzes veģetāciju un platībās, kur atrodas ilggadīgie zālāji.
Šajās platībās ir pasliktinājies nosusināšanas grāvju stāvoklis,
tādēļ ir palielinātas metāna emisijas. Pārējās platībās – mežos,
ogu plantācijās, kūdras izstrādes platībās un platībās, kur kūdras
izstrāde pārtraukta, metāna emisijas ir nenozīmīgas, skujkoku mežos
pat konstatēta metāna piesaiste.
Kā notiek SEG emisiju mērījumi
Projekta LIFE REstore ietvaros divu gadu periodā – no 2016. gada
decembra līdz 2018. gada decembrim – notiek SEG emisiju mērījumi –
ar slēgto kambaru metodi tiek ievākti nozīmīgāko siltumnīcefekta
gāzu (oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O))
emisiju paraugi. Kopumā 42 vietās visā Latvijas teritorijā paraugi
tiek ievākti dažāda veida kūdrājos, kas atšķiras pēc zemes
izmantošanas veida: esošās kūdras ieguves vietās, platībās, kas nav
apaugušas ar veģetāciju, platībās, kas ir apaugušas ar zālaugu un
sīkkrūmu veģetāciju, aramzemē (labība, dārzeņi) un ilggadīgos
zālājos, dažāda veida kokaudzēs, ogulāju plantācijās, ar niedrēm
apaugušās teritorijās, kā arī saimnieciskās darbības maz ietekmētos
augstajos purvos.
Uzziņai: siltumnīcefekta gāzes ir atmosfēras sastāvdaļa ar dabisku
vai antropogēnu izcelsmi, šīs gāzes absorbē un atstaro infrasarkano
starojumu, tādējādi veicinot globālo sasilšanu. Tās ir oglekļa
dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O),
fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra
heksafluorīds (SF6), kā arī netiešās SEG – oglekļa monoksīds (CO),
slāpekļa oksīdi (NOx) un nemetāna gaistošie organiskie savienojumi
(NMGOS).
Projektu “Degradēto kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un
ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14
CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31.
augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību
"Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava"
un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas
finansiālu atbalstu. Vairāk
informācijas:restore.daba.gov.lv
Informāciju sagatavoja:
Anda Zālmane
LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.:26539348, e-pasts: anda.zalmane@daba.gov.lv