Valdgales ugunsgrēks nebija katastrofa

20 / 08 / 2018

"Valdgales ugunsgrēks nebija katastrofa"
"Latvijas Avīze" Gundega Skagale

Valsts mežu dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks ZIGMUNDS JAUNĶIĶIS ir galvenā amatpersona valstī, kas atbildīga par ugunsdrošību mežos. Latviju šķērsojot plašai un intensīvai nokrišņu zonai, mežu sargiem iestājies neliels atelpas brīdis no postošajiem purvu ugunsgrēkiem, kas ļauj izvērtēt savu un citu dienestu rīcību.
Par Valsts meža dienesta darbību šīs vasaras mežu un purvu ugunsgrēku ierobežošanā publiskajā telpā paspējuši izteikuties daudzi. Veltīti arī kritiski vērtējumi. Ko jūs pats domājat par to visu – esat pelnījuši tik lielu kritiku?
Z. Jaunķiķis: Kritizētāji vienmēr atradīsies, lai vai cik labi un apzinīgi savu darbu darītu. Droši vien ir kaut kādas kļūdiņas. Taču lielākā daļa kritizētāju nav bijuši konkrētajā ugunsgrēka vietā, un īsti nav taisnība, kas līdz šim sarakstīts. Mazsalacas novada domes vadītājs pēc Saklaura purva degšanas arī izteica savas pārdomas, norādot, ka pagājis samērā liels laiks no ugunsgrēka sākuma līdz papildspēku piesaistei. Uz novēlotu reakciju norādījuši arī citi. Teju pēc katra lielāka ugunsgrēka dzirdam līdzīgus pārmetumus, jo daudziem šķiet – ja parādās dūmi, degšanas vietu vienmēr var viegli atrast un sākt dzēšanu. Ramatas pagasta ugunsgrēks sarežģīts ar to, ka degšanas vieta atradās dziļi purvā. Tuvākā vieta, kur varēja piebraukt ar transportlīdzekļiem, bija 2 kilometru attālumā. Valdgalē ugunsgrēka izplatību ļoti sekmēja tās dienas spēcīgais vējš. Tur degšana sākās kūdras purvā un ar vēju uguns ārkārtīgi strauji virzījās uz priekšu. Ādažu poligonā uguns izplatību veicināja ierobežota piekļuve, kaut gan mūsu torņi jau iepriekšējā dienā pamanīja dūmus, bijām uz vietas un dzēsām. Poligonā nevar jebkurš, arī mēs, tikt iekšā.
Kuram pieder pēdējais vārds lielo mežu ugunsgrēku dzēšanas koordinēšanā – Valsts meža dienestam vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam? Kurš īsti vadīja dzēšanas darbus?
Mežu un purvu ugunsgrēkus dzēš Valsts mežu dienests. Taču mūsu rīcībā nav tādu resursu, lai vieni paši tiktu galā ar tik apjomīgiem ugunsgrēkiem kā šogad, tāpēc ir noslēgta starpresoru vienošanās gan ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan arī "Latvijas valsts mežiem". Mums ir savs autoparks, kas paredzēts speciāli mežu ugunsgrēku dzēšanai, bet tik lielu resursu, lai vieni paši ierobežotu milzīgus ugunsgrēkus, mums nav.
Līdz ar to Valdgales ugunsgrēkā, kur dega gan purvs, gan mežs, ugunsgrēka vadīšanas darbus uzņēmās VUGD. Ramatā pēdējais vārds piederēja VMD, Salas pagastā dzēšanas darbus arī vadīja VMD. Iepriekš tik lielas platības ugunsgrēks bija 1992. gadā, kad dega Slīteres rezervāts 3300 ha platībā, kā arī Ādažu poligonā meža ugunsgrēks 3000 ha platībā, pa kura pēdām gāja arī šā gada ugunsgrēks. Daudzas no šogad izdegušajām jaunaudzēm bija ataugušas pēc 1992. gada ugunsgrēka.
Varbūt jāapsver iespēja uzticēt VUGD atbildību par ugunsdrošību visā valstī, visu veidu objektos?
Viņiem tomēr ir lielāki resursi...
Resursi ir arī mums, to varbūt nav pietiekami, lai mēs vieni paši nodzēstu tik lielus meža ugunsgrēkus. Es nedomāju, ka būtu lietderīgi apvienot, jo mūsu darbinieki zina ūdens ņemšanas vietas, kur labāk var piebraukt. Ja varētu pieņemt tik sezonas darbinieku, cik būtu optimāli, tad situācija arī būtu nedaudz vienkāršāka. Gadā vajadzētu apmēram 650 sezonas darbinieku, tagad vidēji mums ir ap 350. Sezona ilgst četrus, četrarpus mēnešus.
Kas šiem sezonas darbiniekiem jādara? Viņi taču nestāv pie katra meža pudura ar ūdens šļūteni?
Gandrīz. Meža ugunsdzēsības stacijās notiek regulāras dežūras. Sezonas darbinieki ir gan ugunsnovērošanas torņu dežuranti arī operatīvie dežuranti meža ugunsdzēsības stacijās, kas saņem zvanus, informāciju, ja kaut kur deg vai redzami dūmi no torņa. Arī meža ugunsdzēsības autocisternu šoferi un ugunsdzēsēji. Mežu ugunsdzēsējs saņem 418 eiro pirms nodokļu nomaksas, torņa dežurants saņem apmēram tikpat.
Nav pārāk liels atalgojums.
Ja lietaina sezona, tad, protams, darba ir mazāk, bet ja tāda kā šī... Mežniecību rīcībā ir 181 ugunsnovērošanas tornis, no tiem ierobežotā finansējuma dēļ izmantoti tiek 100 – 130. Cik mums piešķirts finansējums, tik arī darbinieku pieņemam.
Mežu ugunsdzēsēji strādājot ar vecām ugunsdzēsības mašīnām, kamēr priekšnieki braucot ar lepniem džipiem.
To neviens nepamanīja, ka Valdgales ugunsgrēka dzēšanā strādāja arī divas jaunās ugunsdzēsības autocisternas un palīgā bija atbraukusi arī trešā no kaimiņu virsmežniecības, no Zemgales. Valsts meža dienesta rīcībā ir 17 jaunas, modernas "Mercedes- Benz UNIMOG4000" meža ugunsdzēsības autocisternas. Šogad piešķirts finansējums vēl 11 šādu mašīnu iegādei, kuras mēs līdz gada beigām saņemsim. Un tad mums būs jau 28 šādas jaunas, modernas automašīnas. To ūdensnestspēja ir 2,5 tonnas. Šī mašīna ir labākais, kas pieejams meža ugunsgrēku dzēšanā. Tā ir samērā neliela, manevrētspējīga, var maksimāli tuvu piekļūt ugunsgrēka vietai, ja vien tur nav slīkšņas vai akaču. Rīgas reģionālajai virsmežniecībai kā tādai, kurā ir visvairāk ugunsgrēku, ir četras šādas mašīnas – Babītē, Inčukalnā, Ādažos un Ropažos. Pārmetumi par lepnajiem džipiem? Mūsu rīcībā ir "Toyota Pilot" kravas apvidus automobiļi jeb tā sauktie pikapi, ar kuriem pakāpeniski esam nomainījuši "Ford Ranger" automašīnas, kuras jau bija savu nokalpojušas. Šīs mašīnas domātas tam, lai ātri un operatīvi piekļūtu meža ugunsgrēkiem, sāktu to lokalizāciju, ierobežotu, un tad jau uz dzēšanu palīgā piesteidzas meža ugunsdzēsības autocisternas.
Ja ugunsgrēks ir neliels, dažus simtus kvadrātmetru, tad ar "Toyota Pilot" var arī nodzēst. Es nevienu lepnu džipu tur neredzēju, tur bija darba pienākumu pildīšanai paredzēta tehnika. Ugunsgrēka apdzēšanā svarīgākais ir ātrums, maksimāli operatīvi ierobežot, samazināt degšanas platību, paglābt vairāk meža.
Izskanējusi arī kritika par sakaru pieejamību – Mazsalacā neesot bijis mobilā tīkla pārklājuma, arī Stiklos.
Valdgalē bija problēmas, bet ļoti operatīvi LMT, paldies viņiem par to, atveda un uzstādīja mobilo antenu un pēc tam uzlika arī bāzes staciju. Šī stacija tur atradās visu aktīvo dzēšanas fāzi un nodrošināja ar ļoti labiem sakariem. Viens no iemesliem, kas traucējis operatīvu Valdgales ugunsgrēka ierobežošanu, bija dabas aizsardzības prasības, kas neļauj tīrīt stigas. Savukārt dabas sargi ļoti sašutuši teic, ka tā nav taisnība. Lai veiktu stigu kopšanas darbus Valdgalē, katru reizi nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Taču šogad šīs stigas diez vai būtu ko līdzējušas, jo spēcīgais vējš dzina uguni uz priekšu un šaurākās vietās uguns būtu pārgājusi pāri. Tāpēc tika pieņemts lēmums izcirst 15 metrus plato joslu pa perimetru.
Vai tiesa, ka privātie mežu īpašnieki neļāva dzīt stigas ugunsgrēka ierobežošanai?
Valdgales ugunsgrēkā bija tāds gadījums – viena privātīpašuma saimnieks nevēlējās, ka šo joslu cērt, līdz ar to "Latvijas valsts mežiem" nācās pa savu īpašumu robežu uztaisīt līkumu, neskarot privātīpašumu. Šo joslu izveidoja, un uguns tai pāri netika.
Domājot par nākotni, vai normatīvajos aktos nevajadzētu paredzēt iespēju atsavināt īpašumu, ja pastāv lieli ugunsdrošības draudi sabiedrībai?
Šādi milzīgi ugunsgrēki bieži negadās, un šinī gadījumā joslas izciršana lielus sarežģījumus neradīja. Bet, ņemot vērā klimatiskās izmaiņas, varbūt ir vērts padomāt. Varbūt ne par atsavināšanu, bet par robežu izciršanu.

Vai nebūtu jāparedz purvu izstrādātāju pašu lielāka iesaiste ugunsdrošības nodrošināšanā?
Ramatas ugunsgrēkā apmēram 97% degušo platību bija "Latvijas valsts mežu" īpašums, tikai daži hektāri bija privātais īpašums. Valdgalē 100% "Latvijas valsts mežu" īpašums, un Sēlijā, Salas pagastā, arī 100% "Latvijas valsts mežu" īpašums.
Ādažos daļēji cieta divi privātie īpašumi. Purvi, kuros notiek kūdras ieguve, neskaitās kā meža zeme un līdz ar to dzēšanas funkcijas ir VUGD atbildība. Kūdras izstrādes purvu īsti vairs nevar saukt par purvu, pareizāk būtu dēvēt par derīgo izrakteņu ieguves vietu vai tamlīdzīgi. Lai ierobežotu ugunsgrēkus kūdras izstrādes purvos, vajadzīga tehnika, kuras nav ne VMD, ne VUGD rīcībā.
Kā vērtējat ierosinājumu lielu mežu un purvu ugunsgrēku gadījumos veikt vietējo iedzīvotāju tehnikas un zemessargu mobilizāciju?

Tagad viņi ugunsgrēku ierobežošanā iesaistās brīvprātīgi, un paldies viņiem par to.
Es negribētu Valdgales ugunsgrēku nosaukt par katastrofu. Jā, liels meža ugunsgrēks, bet ne katastrofa. Arī civilās aizsardzības komisijas sēdē tika nolemts ārkārtas situāciju neizsludināt. Katru reizi saukt palīgā vietējos iedzīvotājus arī nebūtu īsti pareizi, tad jājautā, kam tiek maksāta alga mežu ugunsdzēsējiem. Lielajos ugunsgrēkos iedzīvotāji ir paši ieinteresēti ātrāk tikt galā, un liels paldies Stiklu zemniekiem, kas ļoti palīdzēja ar savas tehnikas iesaistīšanos, ar ūdens pievešanu.

Vai ugunsgrēku dzēšanā tika lietota tā saucamā pretuguns?
Valdgales ugunsgrēkā sarežģīto apstākļu dēļ, jo mežs un purvs bija ļoti pielūžņots, tas nebija iespējams.
Taču pretuguni ļoti veiksmīgi izdevās izmantot Ādažu poligonā. Pretuguns nozīmē, ka ugunsgrēkam pretī tiek palaista uguns, un, tām saskaroties, vairs nav degmateriāla un tas apstājas. Protams, jāzina, ko dara, lai no kontrolētas aizdedzināšanas tas nekļūtu par nevadāmu stihiju. Jābūt pareizam vēja virzienam, uzraudzībai... Rīgas reģionālās virsmežniecības speciālistiem šī pieredze ir. Ilgus gadus ir veikta tā saucamā kontrolētā dedzināšana LIFE projekta ietvaros.

Kādas vispār ir dzēšanas metodes ugunsdzēsēju rīcībā? Tradicionāli mežu dzēšana saistās ar helihopteriem un ūdens maisiem.
Tur jau tā lieta, ka helikopteri nav tradicionāla metode. Šogad tā šķiet norma, bet, piemēram, pagājšgad helikoptera palīdzību mēs nebijām prasījuši ne reizi. Nebija tādas vajadzības. 2016. gadā divas vai trīs reizes bija iesaistīts helikopters ugunsgrēka dzēšanā. Mūsu darbinieku rīcībā ir tā saucamās ugunsdzēsības pletnes, ar kurām diezgan labi var mežu ugunsgrēku ierobežot. Kūdras ugunsgrēku var apturēt tikai ar pastāvīgu ūdens liešanu – ir tā saucamie kūdras dzēšanas stobri, kas atgādina metāla pīķi ar caurumiņiem, caur kuriem spiež ūdeni kūdras slānī.

Šogad – 735 ugunsgrēki
2018. gads tiks ierakstīts vēsturē kā viens no tādiem, kurā uguns paņēmis lielas mežu un purvu platības.
Šogad jau reģistrēti 735 mežu un purvu ugunsgrēki ar izdegušo mežzemes platību 1342,5 ha, kuros vēl
nav iekļauts Valdgales ugunsgrēks.