Jauns kūdras pielietojums: iespēja mikroplastmasas piesārņojuma samazināšanai notekūdeņos
22 / 09 / 2021
Pētnieciskā projekta nr.1.1.1.2/VIAA/19/477 ietvaros noskaidrots jauns kūdras produktu pielietojums - filtrācijas materiāls un biosorbents mikroplastmasas piesārņojuma samazināšanai kuģa notekūdenī.
Kūdras pielietojums kā iespēja mikroplastmasas
piesārņojuma samazināšanai notekūdeņos
Latvijas Jūras akadēmijas pētniece Renāte Kalniņa un 3. kursa
doktorante Ieva Demjanenko
Videi draudzīgas saimniekošanas attīstība ir mudinājusi veikt jaunus pētījumus par kūdras izmantošanas iespējām. Viens no tiem tika īstenots pētnieciskā projekta nr.1.1.1.2/VIAA/19/477 ietvaros, lai noskaidrotu iespējamo kūdras produktu pielietojumu kā filtrācijas materiālu un biosorbentu mikroplastmasas piesārņojuma samazināšanai kuģa notekūdenī.
No globāla mēroga pētījumiem izriet, ka viens no bīstamākajiem piesārņotājiem, par kuru līdz šim netika runāts, ir mikroplastmasa (MP), kura uzkrājas ne tikai uz sauszemes, bet arī lielā daudzumā pasaules jūrās un okeānos. MP daļiņas atšķiras gan pēc blīvuma un formas, gan pēc izmēriem, polimēra tipa un izcelsmes. Kā arī šīs daļiņas var saturēt vai absorbēt kaitīgas vielas. Viens no piesārņojuma izplatības avotiem ūdens vidē ir kuģu notekūdeņi, kuri projekta īstenošanas laikā tika pētīti. Šādi pētījumi tika veikti pirmo reizi ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Pētījumā akcents tika likts uz filtrācijas materiāliem un biosorbentiem, kas spētu aizturēt un iekļaut sevī MP, tādējādi samazinot šo daļiņu nokļūšanu vidē. Uzmanība tika vērsta uz Latvijā iegūstamajiem dabas resursiem, kā videi draudzīgu materiālu. Kūdras paraugi eksperimenta veikšanai pētnieciskā projekta ietvaros tika iegūti no uzņēmuma “Pindstrup Latvia SIA”, kura darbības veids ir kūdras ieguve. Pētījuma laikā tika izmantota gaišā frēzkūdra, tumšā frēzkūdra un 20-40 mm kūdras šķiedra. Provizoriskie rezultāti liecina, ka viss efektīvāk MP spēj aizturēt divpakāpju 20-40 mm kūdras šķiedra filtra modelis ar aktīvās ogles (no kokosriekstu čaumalām iegūts) starpslāņiem.
Pilnu rakstu var izlasīt ŠEIT.